Krievijas spēki pret Mariupoles metalurģijas kombinātā "Azovstaļ" esošajiem civiliedzīvotājiem un karavīriem plāno pielietot šāviņus ar ķīmiskajām kaujas vielām, sociālajā tīkla "Facebook" raksta Ukrainas militārais izlūkdienests.
"Krievija nav atteikusies no plāniem pielietot ķīmiskos ieročus pret ukraiņu aizstāvjiem un mierīgajiem iedzīvotājiem rūpnīcas "Azovstaļ" teritorijā. Pret cilvēkiem, kas tur atrodas, var tikt pielietoti ķīmiskie ieroči. Saskaņā ar jaunāko informāciju, lai izvairītos no savu karavīru zaudēšanas, Krievijas Federācija pret Ukrainas aizstāvjiem un mierīgajiem iedzīvotājiem var īstenot tā saukto "izsvēpēšanu"," teikts paziņojumā.
Šim nolūkam Krievija plāno raķešu triecienus un aviācijas uzlidojumus ar munīciju, kurā ir kaujas ķīmiskās vielas, paskaidro izlūkdienests. Tāpat varot tikt izmantotas aerosolu veidā izsmidzināmas ķīmiskās vielas.
Savukārt Krievijas diktatora Vladimira Putina teiktais, ka "Azovstaļ" komplekss jāielenc tā, "lai pat muša neizlidotu", jāuztverot kontekstā, ka no rūpnīcas neviens nedrīkst iznākt dzīvs, tostarp pēc ķīmiskā uzbrukuma.
Krievijas pilna mēroga iebrukuma laikā iepriekš arī ASV ir pieļāvušas, ka Krievija varētu pielietot ķīmiskos ieročus.
Ukrainas karavīri turpina cīnīties "Azovstaļ" teritorijā, kur atrodas arī vairāk nekā 1000 civiliedzīvotāju un aptuveni 500 ievainoto, ziņo aģentūra UNIAN. Rūpnīca ir gandrīz pilnībā sagrauta.
Pilsētas aizstāvji cer, ka tiks atrasti militāri vai politiski līdzekļi, lai viņus glābtu. Ukrainas prezidents iepriekš teica, ka militāri atrisināt jautājumu Ukraina pašlaik nevar, savukārt Mariupolē iesprostoto glābšanai tiekot apsvērti visi iespējamie gūstekņu apmaiņas varianti.
Mariupole aplenkumā atrodas kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma pirmajām dienām. Amatpersonas lēš, ka pilsētā gājuši bojā vairāk nekā 20 tūkstoši civiliedzīvotāju. Svētdien, 24. aprīlī, "Azovstaļ" teritorija atkal bombardēta ar smagajām aviācijas bumbām un no artilērijas, tāpat tiekot koncentrēti spēki un tehnika nākamajam uzbrukumam, raksta UNIAN.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Tomēr vairāk nekā 50 dienu laikā Krievijas spēki nav spējuši ieņemt ne galvaspilsētu Kijivu, ne kādu citu no lielākajām Ukrainas pilsētām.
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Tomēr vairāk nekā 50 dienu laikā Krievijas spēki nav spējuši ieņemt ne galvaspilsētu Kijivu, ne kādu citu no lielākajām Ukrainas pilsētām.
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
