Šie ministra komentāri izskanēja pēc tam, kad Ziemeļvalstu mediji ziņoja, ka abas valstis nākamajā mēnesī varētu vienlaicīgi paziņot par pievienošanos aliansei. Somijas laikraksts “Iltalehti” prognozēja precīzu datumu – 16.maiju – , kad abu valstu līderi varētu tikties un oficiāli paziņot par plāniem pievienotiem NATO.
Somijai ir 1340 kilometru robeža ar Krieviju, un ir bijuši signāli, ka Krievija ir sākusi pārvietot militāro aprīkojumu virzienā uz Krievijas – Somijas robežu. ASV amatpersonas gan nav guvušas reālus apstiprinājumus par Krievijas militārajām darbībām Somijas tuvumā.
Apzinoties pastāvošos draudus, ASV un Lielbritānija ir piekritušas sniegt drošības atbalstu abām ziemeļvalstīm pieteikšanās procesa laikā. Tas ietvertu plašāku bruņoto spēku klātbūtni ziemeļvalstīs, turpmāku sadarbību izlūkošanas jomā, palīdzību kiberdraudu apkarošanā un palielinātu NATO karakuģu klātbūtni Baltijas jūrā.
Pirms nedēļas Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linde paziņoja, ka plašu drošības situācijas pārbaudi Stokholma pabeigs 13. nevis 31.maijā, kā sākotnēji bija plānots. Viņa atzīmēja, ka pastāv spiediens publicēt ziņojumu, ņemot vērā, ka Somija to jau ir izdarījusi. Sagaidāms, ka Lindes partija, sociāldemokrāti, atkāpsies no savas tradicionālās nostājas un atbalstīs pievienošanos aliansei.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā sabiedrības noskaņojums gan Zviedrijā, gan Somijā par pievienošanos NATO ir krasi mainījies. Somijā aptaujas liecina, ka sabiedrības atbalsts ir pieaudzis no 28% februārī līdz 68% pagājušajā mēnesī. Tikmēr Zviedrijā dalību NATO martā atbalstīja 51% sabiedrības, taču šobrīd 57%.