Šaura zemes josla Moldovā – Piedņestra – ir viena no Padomju Savienības “iesaldēto konfliktu” vietām. Šajā reģionā kaujas nav notikušas kopš separātistu kara beigām 1992.gadā. Taču pēdējo divu dienu laikā Piedņestrā notikušie sprādzieni raisa bažas, ka Krievijas iebrukums Ukrainā varētu eskalēties, vēsta ziņu aģentūra “The Associated Press” (AP).
Separātistu kontrolētajā Moldovas teritorijā ir izvietoti aptuveni 1500 Krievijas karavīru. Vēl viens karadarbības uzliesmojums varētu radīt nopietnu apdraudējumu Moldovai, vienai no Eiropas nabadzīgākajām valstīm.
Kas ir Piedņestra
Kremlim draudzīgā teritorija stiepjas aptuveni 400 kilometru garumā starp Dņestras upes austrumu krastu Moldovā un valsts robežu ar Ukrainu. Lielākā daļa separātiskā reģiona iedzīvotāju runā krieviski, lai gan sevi identificē kā moldāvus, ukraiņus vai krievus.
Šis reģions 1990.gadā pasludināja neatkarību no Moldovas, un tur izcēlās sadursmes, kuras ilga līdz pat 1992.gada jūlijam.
Pamiera līguma ietvaros Piedņestrā tika ievests Krievijas karaspēks, kas savu klātbūtni pamato kā miera uzturēšanas misiju. Kopš tā laika separātistu reģions ir uzstājis, ka tas neietilpst Moldovā.
Kas notika šonedēļ
Pirmdien, 25.aprīlī, Piedņestras drošības ministrijas štābā nogranda sprādzieni. Par cietušajiem netika ziņots. Amatpersonas sacīja, ka ēka apšaudīta ar granātmetējiem, informē AP.
Piedņestras prezidents Vadims Krasnoseļskis otrdien, 26.aprīlī, aicināja uz 15 dienām ieviest sarkanā līmeņa pretterorisma drošības pasākumus.
Moldovas prezidente Maija Sandu otrdien, 26.aprīlī, atkārtoti uzsvēra savu ilgstošo apņemšanos veidot mierīgas attiecības ar Piedņestru. Neilgi pēc tam, kad Krievija iebruka Ukrainā, Sandu oficiāli pieprasīja dalību Eiropas Savienībā (ES). Tas potenciāli varētu iesaistīt citas ES dalībvalstis Moldovas aizsardzības spēju stiprināšanā, skaidro medijs "USA Today".
Vai Krievijai ir ambīcijas šajā reģionā
Maskava līdz šim Piedņestru nav atzinusi kā neatkarīgu valsti.
Krievijas Centrālā militārā apgabala komandiera pienākumu izpildītājs Rustams Minnekajevs pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Krievijas mērķis ir pilnībā kontrolēt Ukrainas dienvidu daļu, norādot, ka tas nodrošinās sauszemes koridoru starp Krieviju un Piedņestru, ziņo raidsabiedrība "Reuters".
Lai sagrābtu kontroli pār Ukrainas Melnās jūras piekrasti, tostarp ostas pilsētu – Odesu būtu nepieciešamas smagas kaujas. Krievu karavīri saskartos ar milzīgu pretestību.
"Krievijai ir problēmas loģistikas jomā. Ja viņi sāks militāro operāciju Piedņestrā, lai izveidotu sauszemes koridoru, viņiem būs nepieciešams atrisināt problēmu ar Odesu", atsaucoties uz bijušo Moldovas vēstnieku Krievijā, Anatoliju Taranu, vēsta AP.
Moldovas konstitūcija paredz, ka valsts ir militāri neitrāla. Šis aspekts nozīmē, ka Vladimirs Putins potenciālu agresiju pret Moldovu nevarētu attaisnot, izmantojot tos pašus argumentus, kurus izcēla pirms Maskava uzsāka iebrukumu Ukrainā, uzsverot Kijivas tuvināšanos ar NATO.
No stratēģiskā viedokļa raugoties, iebrukums Piedņestrā nešķiet saprātīgs lēmums, norāda Taranu, taču tajā ir politiskā loģika, ņemot vērā Krievijas nespēju iekarot Kijivu un Ukrainas spēku sīvo pretestību, ziņo AP.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
