Okupētajā Hersonā valda bailes par Krievijas plāniem apgabalā

Kopš marta sākuma, kad krievu okupanti ieņēma Ukrainas dienvidu pilsētu, bija skaidrs, ka okupantiem ir īpašs plāns attiecībā uz šo vietu. Šobrīd no Ukrainas tiek saņemti signāli, ka Krievija plāno rīkot nelegālu referendumu, lai pārdēvētu šo pilsētu par “tautas republiku”, kas atrodas Maskavas kontrolē. Jau tiek drukāti vēlēšanu biļeteni balsojumam, kas notiks maija sākumā, atsaucoties uz šajā mēnesī izskanējušo brīdinājumu no Ukrainas cilvēktiesību ombuda Ludmilas Deņisovas, vēsta ziņu aģentūra “Associated press” (AP).

Hersonā krievu spēki izvēlējušies no citām okupētajām teritorijām atšķirīgu taktiku. Karavīri neapšauda civiliedzīvotājus, cenšoties radīt iespaidu, ka nāk, lai sabiedrību “atbrīvotu”. Ikdienas dzīve šajā apgabalā ir tālu no ierastās. Cilvēki cieš no nopietna medikamentu, skaidras naudas, piena un citu pārtikas produktu trūkuma. Kad Krievija okupēja Hersonu, visa piekļuve vietējām precēm tika liegta, taču Krievijas karaspēka ievesto, vairākums ukraiņu atsakās pieņemt. Ukrainas amatpersonas brīdina, ka šis reģions varētu saskarties ar humāno katastrofu.

Ieņemtajā teritorijā pastāv stingra cenzūra, piekļuve Ukrainas televīzijai ir bloķēta un aizstāta ar iebrucēju valsts kanāliem. Krievijas karavīri nolaupījuši arī vietējos aktīvistus, žurnālistus un kara veterānus. Ja Krimā un Donbasā bija vērojams daļējs vietējo iedzīvotāju atbalsts Krievijai, tad Hersonā tāda nav. Ukraiņi vēlas dzīvot savā valstī un tas nozīmē, ka ilgstošas okupācijas gadījumā Krievija riskē saskarties ar plašu vietējo partizānu kustību. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ Maskava apsver nelegālā referenduma sarīkošanu Hersonā.

Krievija gan klusē par jebkādiem plāniem rīkot referendumu Hersonā, un ārlietu ministra vietnieks Andrejs Rudenko šonedēļ izteicās, ka neko nezina par šādu priekšlikumu, raksta AP .

Pirmajās okupācijas nedēļās tūkstošiem protestētāju katru dienu sapulcējās pilsētas galvenajā laukumā, izkarot Ukrainas karogus un izkārtnes ar uzrakstu “Šī ir Ukraina”. Tagad protesti notiek katru nedēļu. Trešdien, 27.aprīlī, Krievijas karaspēks izmantoja asaru gāzi un apdullinošās granātas, lai izkliedētu protestētājus, informē raidsabiedrība “Reuters” .

Situācija Hersonā tikai pasliktinās. Arvien vairāk tiek ziņots par cilvēku nolaupīšanu, spīdzināšanu, slepkavībām vai izvarošanu. Tūkstošiem cilvēku palikuši bez elektrības, ūdens un gāzes. Vietējais žurnālists sacījis, ka Hersona ir liela pilsēta, un tajā nav tik daudz ukraiņu karavīru. Krievijai ir vieglāk kontrolēt ciemus; cilvēki ir neaizsargāti, vēsta CNN.

Krievijas spēki 19. aprīlī atklāja uguni uz diviem Ukrainas ciematiem, nogalinot civiliedzīvotājus un iznīcinot mājas. Nedēļu agrāk Pravdinas ciemā Krievijas karaspēks nošāva septiņus cilvēkus dzīvojamā ēkā. Aptuveni trešdaļa no Hersonas pilsētas pirmskara iedzīvotāju skaita jau ir aizbēguši no pilsētas teritorijas, vēsta AP.