Somija un Zviedrija NATO varēs pievienoties ātri, norāda Stoltenbergs

"Ja tās izlems pieteikties, Somija un Zviedrija tiks sirsnīgi sagaidītas, un es sagaidu, ka process noritēs ātri," žurnālistiem Briselē sacīja Stoltenbergs, piebilstot, ka plāno šodien runāt ar Somijas prezidentu.

Alianses vadītājs pauda pārliecību, ka zināms izkārtojums var tikt rasts pārejas posmam no abu ziemeļvalstu pieteikšanās līdz brīdim, kad uzņemšanu oficiāli būs ratificējuši visu 30 valstu parlamenti.

"Esmu pārliecināts, ka ir veidi, kā tikt pāri šim pārejas posmam tā, lai tas gan Somijai, gan Zviedrijai būtu pietiekami labi un darbotos," sacīja Stoltenbergs.

Opozīcijā esošā Zviedrijas Kreisā partija vēlas, lai jautājums par valsts pievienošanos NATO tiktu izšķirts referendumā.

Zviedrija nav bijusi iesaistīta karā kopš Napoleona laikiem un veidojusi savu drošības politiku, neiesaistoties militārās aliansēs. Taču Krievijas iebrukums Ukrainā nosvēris sabiedrības nostāju par labu dalībai NATO.

Kreiso partijas līdere Nuši Dadgostara ceturtdien intervijā radio pauda viedokli, ka šāds būtisks lēmums prasa plašu sabiedrības atbalstu, ko iespējams panākt tikai ar referendumu.

Zviedrijas armijai ir ciešas saites ar NATO un tā bieži piedalās NATO mācībās. Tiek uzskatīts, ka Zviedrija varētu maija vidū iesniegt NATO lūgumu par uzņemšanu.

Somija atrodas līdzīgā situācijā.

Jebkuras jaunas dalībvalsts uzņemšanai nepieciešama visu 30 NATO valstu piekrišana. Domājams, ka Somijai un Zviedrijai nebūtu grūti to iegūt.

Kreisā partija nevēlas Zviedrijas pievienošanos NATO daļēji tāpēc, ka NATO rīcībā ir kodolieroči. Kreisā partija ir pirmā Zviedrijas partija, kas ierosinājusi sarīkot referendumu par iespējamo pievienošanos NATO.

Eksperti uzskata, ka referendumu, visticamāk, nebūs laika sarīkot, ņemot vērā, ka valdošās partijas, domājams, vēlas nokārtot šo jautājumu pirms parlamenta vēlēšanām septembrī.