Krievijas okupantu sagrautās Ukrainas pilsētas Mariupoles iedzīvotāju dzīvības apdraud ne tikai bombardēšanas, bet antisanitāro apstākļu dēļ arī tādas bīstamas slimības kā holera, dizentērija un zarnu nūjiņu izraisītas infekcijas, ziņo portāls UNIAN.
Par to brīdina Mariupoles pilsētas padome.
"Holera, dizentērija un zarnu nūjiņas. Aptuveni 100 tūkstošiem mariupoliešu draud nāvējošas briesmas ne tikai no apšaudēm, bet arī no nepanesamiem dzīves un sanitārajiem apstākļiem," medijs citē paziņojumu.
Gaisa temperatūra dienās jau sasniedz ap 20 Celsija grādus, kas var veicināt drīzu epidēmiju uzliesmojumu. Pilsētā nedarbojas centralizētā ūdens apgāde un kanalizācija, trūks dzeramā ūdens un pārtikas, bet zem gruvešiem atrodas tūkstošiem līķu, skaidro mērija.
"Okupanti nav spējīgi nodrošināt iedzīvotājus ar produktiem, ūdeni un medikamentiem. Vai vienkārši nav ieinteresēti to darīt. Viņi bloķē visus evakuācijas mēģinājumus. Bet bez tā cilvēki mirs, jo tagad sagrautajā Mariupolē ir viduslaiku apstākļi. Ir nepieciešama tūlītēja un pilnīga evakuācija," atzīmē Mariupoles mērs Vadims Boičenko.
Ostas pilsēta Mariupole jau no pirmajām Krievijas pilna mēroga iebrukuma dienām nonāca aplenkumā. Pašlaik pretestība okupantiem turpinās metalurģijas kombināta "Azovstaļ" teritorijā, kuru pilnīgs blokādes apstākļos bez apgādes aizsargā Ukrainas karavīri.
"Azovstaļ" bunkuros patvērušies arī simtiem civiliedzīvotāju. Tiek lēsts, ka Mariupolē joprojām iesprostoti ap 100 000 cilvēku, bet ap 90% ēku ir sagrautas. Bojāgājušo civiliedzīvotāju skaits tiek vērtēts ap 20 tūkstošiem.
Mariupoles iekarošana Krievijai nodrošinātu kontroli pār lielu daļu teritorijas Ukrainas dienvidos un austrumos, kā arī drošu sauszemes savienojumu no Krievijas uz Krimu.
Mariupole ir nozīmīga osta, kuras zaudēšana Kijivai rada ekonomiskas problēmas.
Savukārt Kremlim Mariupoles iekarošana būtu iespēja prezentēt "panākumus" jau vairāk par diviem mēnešiem ilgstošajā karā, kā arī iespēja propagandai par "denacifikāciju".
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Tomēr līdz šim Krievijas spēki nav spējuši ieņemt ne galvaspilsētu Kijivu, ne kādu citu no lielākajām Ukrainas pilsētām.
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
