Mariupoles metalurģijas kombināta "Azovstaļ" teritorija, kurā joprojām okupantu pārspēkam pretojas Ukrainas karavīri, tiek pakļauta intensīvai bombardēšanai. Tajā šonedēļ cietis arī kādā no kompleksa ēkām ierīkotais lauka hospitālis, liecina pulka "Azov" paziņojums.
Ceturtdien, 28. aprīlī, "Azov" mediju komanda publicējusi īsu video, kurā redzamas bombardēšanas sekas improvizētajā hospitālī. Kadros redzama bojāgājušu smagi ievainoto atrakšana no drupām un palīdzības sniegšana cietušajiem.
Okupantu spēki visu nakti (uz 28. aprīli) bombardējuši "Azovstaļ" teritoriju ar smagām aviobumbām, kas spēj izlauzties cauri jebkādām betona konstrukcijām, teikts "Azov" paziņojumā. Pēc tam drupas apšaudītas no kuģiem jūrā.
Uzbrukuma rezultātā daļa ēkas, kurā ierīkots hospitālis, sabrukusi. Tostarp cietusi operāciju zāle, kas padara neiespējamu palīdzību karavīriem vismaz tādā līmenī, kā tas bija iespējams pirms tam. Uzlidojumā gājuši bojā jau ievainoti karavīri, kā arī ir jauni ievainotie un kontuzētie, skaidro "Azov".
"Azov" uzsver, ka starptautiskās tiesības paredz gan stacionāro, gan mobilo ārstniecības iestāžu aizsardzību. Ievainotie ir jāaizsargā neatkarīgi no tā, vai tie ir civiliedzīvotāji, vai karavīri.
"Mēs aicinām starptautiskās cilvēktiesību organizācijas reaģēt uz Krievijas mēģinājumu iznīcināt pat tos Mariupoles aizstāvjus, kuri vairs nespēj turēt ieročus," teikts paziņojumā.
Video var apskatīt šajā saitē.
Pulks "Azov" Mariupoles "Azovstaļ" teritorijā atrodas kopā ar jūras kājnieku vienībām.
Ostas pilsēta Mariupole jau no pirmajām Krievijas pilna mēroga iebrukuma dienām nonāca aplenkumā. Pašlaik pretestība okupantiem turpinās metalurģijas kombināta "Azovstaļ" teritorijā, kuru pilnīgs blokādes apstākļos bez apgādes aizsargā Ukrainas karavīri.
Azovstaļ" bunkuros patvērušies arī simtiem civiliedzīvotāju. Neliels ieskats, kādi apstākļi ir bunkuros, skatāms te.
Tiek lēsts, ka kopumā Mariupolē joprojām iesprostoti ap 100 000 cilvēku, bet ap 90% ēku ir sagrautas. Bojāgājušo civiliedzīvotāju skaits tiek vērtēts uz 20 tūkstošiem.
Mariupoles iekarošana Krievijai nodrošinātu kontroli pār lielu daļu teritorijas Ukrainas dienvidos un austrumos, kā arī drošu sauszemes savienojumu no Krievijas uz Krimu.
Mariupole ir nozīmīga osta, kuras zaudēšana Kijivai rada ekonomiskas problēmas.
Savukārt Kremlim Mariupoles iekarošana būtu iespēja prezentēt "panākumus" jau vairāk par mēnesi ilgstošajā karā, kā arī iespēja propagandai par "denacifikāciju".
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Tomēr līdz šim Krievijas spēki nav spējuši ieņemt ne galvaspilsētu Kijivu, ne kādu citu no lielākajām Ukrainas pilsētām.
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
