Kaujas par Ukrainas Azovas jūras ostas pilsētu Mariupoli rit kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma pirmās dienas 24. februārī, bet pilnīgā okupācijas spēku ielenkumā tā nonāca marta sākumā. Līdz pat šim brīdim iebrucējiem nav izdevies iegūt pilnīgu kontroli pār visu pilsētu – Ukrainas aizstāvji smagos apstākļos turpina pretestību metalurģijas kombināta "Azovstaļ" teritorijā.
Viens no Mariupoli aizstāvošajiem spēkiem ir pulks "Azov", kas šim uzdevumam ir gatavojies gadiem. "Azov" kā brīvprātīgo vienība dzima 2014. gadā kad Krievija okupēja Krimas pussalu un sāka karu Donbasā. Tieši "Azov" jau tolaik atbrīvoja Mariupoli no prokremliskajiem kaujiniekiem. Vēlāk brīvprātīgo bataljons tika iekļauts Nacionālās gvardes sastāvā.
65 dienas kopš Kremļa ofensīvas sākuma un 59 dienas kopš pilsētas aplenkuma, no kurām pēdējās nedēļas īpaši smagos apstākļos Krievijas spēku bombardētajā "Azovstaļ" rūpnīcā, "Azov" pulks publicējis video hroniku, kurā apkopoto kadri no kaujas par Mariupoli.
Kaujās saskaņā ar apstiprinātiem datiem ir nogalināti 1157 okupanti, bet ir arī 840 gadījumi, kuros krievu karavīru nāve vēl nav apstiprināta ar citiem avotiem, ziņo "Azov". Savukārt 520 iebrucēju ievainošana ir apstiprināta, bet "Azov" ziņo par vēl 3150 neapstiprinātiem gadījumiem.
Tāpat pulks atskaitās par 49 iznīcinātiem un 29 bojātiem okupantu tankiem, 112 iznīcinātiem un bojātiem bruņutransportieriem un kājnieku kaujas mašīnām, vienu likvidētu kuteri "Raptor", bojātu kaujas lidmašīnu SU-25, pieciem iznīcinātiem un bojātajiem bruņotajiem auto "Tigr", un 25 iznīcinātām kravas automašīnām.
"Cīņa turpinās," teikts paziņojuma noslēgumā.
Jau iepriekš ziņots, ka Krievijas spēki sabombardējuši vienā no "Azovstaļ" ēkām izvietoto lauka hospitāli.
Vēstīts, ka ostas pilsēta Mariupole jau no pirmajām Krievijas pilna mēroga iebrukuma dienām nonāca aplenkumā. Pašlaik pretestība okupantiem turpinās metalurģijas kombināta "Azovstaļ" teritorijā, kuru pilnīgs blokādes apstākļos bez apgādes aizsargā Ukrainas karavīri.
Azovstaļ" bunkuros patvērušies arī simtiem civiliedzīvotāju. Neliels ieskats, kādi apstākļi ir bunkuros, skatāms te.
Tiek lēsts, ka kopumā Mariupolē joprojām iesprostoti ap 100 000 cilvēku, bet ap 90% ēku ir sagrautas. Bojāgājušo civiliedzīvotāju skaits tiek vērtēts uz 20 tūkstošiem.
Mariupoles iekarošana Krievijai nodrošinātu kontroli pār lielu daļu teritorijas Ukrainas dienvidos un austrumos, kā arī drošu sauszemes savienojumu no Krievijas uz Krimu.
Mariupole ir nozīmīga osta, kuras zaudēšana Kijivai rada ekonomiskas problēmas.
Savukārt Kremlim Mariupoles iekarošana būtu iespēja prezentēt "panākumus" jau vairāk par diviem mēnešiem ilgstošajā karā, kā arī iespēja propagandai par "denacifikāciju".
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Tomēr līdz šim Krievijas spēki nav spējuši ieņemt ne galvaspilsētu Kijivu, ne kādu citu no lielākajām Ukrainas pilsētām.
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
