No aplenktās Mariupoles 'Azovstaļ' rūpnīcas izkļuvuši 20 cilvēki

Ukrainas Nacionālās gvardes atsevišķās īpašo uzdevumu vienības "Azov" komandiera vietnieks Svjatoslavs Palamars izteicies, ka 20 cilvēku grupa, tostarp sievietes un bērni, ir pārcelta uz "piemērotu vietu".

Iepriekš Krievijas mediji ziņoja, ka evakuēti 25 cilvēki. Nav gan skaidrs, uz kurieni viņi aizvesti, piebilst BBC.

Tiek uzskatīts, ka simtiem cilvēku patvērušies rūpnīcas teritorijā – pēdējā vietā, ko Mariupolē kontrolē Ukrainas karavīri. Maskava pieprasījusi, lai viņi padodas.

Jau rakstīts, ka Kaujas par Ukrainas Azovas jūras ostas pilsētu Mariupoli rit kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma pirmās dienas 24. februārī, bet pilnīgā okupācijas spēku ielenkumā tā nonāca marta sākumā.

Līdz pat šim brīdim iebrucējiem nav izdevies iegūt pilnīgu kontroli pār visu pilsētu – Ukrainas aizstāvji smagos apstākļos turpina pretestību metalurģijas kombināta "Azovstaļ" teritorijā.

Viens no Mariupoli aizstāvošajiem spēkiem ir pulks "Azov", kas šim uzdevumam ir gatavojies gadiem. "Azov" kā brīvprātīgo vienība dzima 2014. gadā kad Krievija okupēja Krimas pussalu un sāka karu Donbasā. Tieši "Azov" jau tolaik atbrīvoja Mariupoli no prokremliskajiem kaujiniekiem. Vēlāk brīvprātīgo bataljons tika iekļauts Nacionālās gvardes sastāvā.

Krievijas spēki sabombardējuši vienā no "Azovstaļ" ēkām izvietoto lauka hospitāli.

Vēstīts, ka ostas pilsēta Mariupole jau no pirmajām Krievijas pilna mēroga iebrukuma dienām nonāca aplenkumā. Pašlaik pretestība okupantiem turpinās metalurģijas kombināta "Azovstaļ" teritorijā, kuru pilnīgs blokādes apstākļos bez apgādes aizsargā Ukrainas karavīri.

Azovstaļ" bunkuros patvērušies arī simtiem civiliedzīvotāju. Neliels ieskats, kādi apstākļi ir bunkuros, skatāms te.

Tiek lēsts, ka kopumā Mariupolē joprojām iesprostoti ap 100 000 cilvēku, bet ap 90% ēku ir sagrautas. Bojāgājušo civiliedzīvotāju skaits tiek lēsts ap 20 000.