Mariupole Azovstaļ
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Tiek veikti pasākumi, lai nodrošinātu drošu to cilvēku evakuāciju, kuri ir iesprostoti aplenktajā "Azovstaļ" rūpnīcā Ukrainas ostas pilsētā Mariupolē, atzinis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, svētdien vēsta britu raidsabiedrība BBC.

Zelenskis izteicies, ka Ukraina dara, ko var, lai nodrošinātu šo cilvēku evakuāciju.

Savukārt Ukrainas Nacionālās gvardes atsevišķās īpašo uzdevumu vienības "Azov" komandiera vietnieks Svjatoslavs Palamars sestdien apstiprināja, ka izdevies no rūpnīcas kompleksa teritorijas evakuēt 20 cilvēku grupu – pārsvarā sievietes un bērnus.

"Mēs izvilkām civiliedzīvotājus no gruvešiem [rūpnīcas iekšienē] ar virvēm – tie ir vecāka gadagājuma cilvēki, sievietes un bērni," viņš teica.

Palamars pauda cerību, ka šie cilvēki nogādāti evakuācijas centrā civiliedzīvotājiem, kuri bēg no kara.

BBC atgādina, ka "Azovstaļ", ko pilnībā ielenkuši Krievijas spēki, ir pēdējā patvēruma vieta Ukrainas karavīriem un civiliedzīvotājiem, kuri slēpjas plašā pazemes bunkuru un tuneļu tīklā.

Mariupoles mērs Vadims Boičenko BBC pastāstījis, ka tērauda rūpnīcā palikuši 1000 civiliedzīvotāji, no kuriem 600 ir ievainoti. Netiek atklāts, cik no šiem cilvēkiem ir Ukrainas kaujinieki.

Cilvēki esot "uz robežas starp dzīvību un nāvi," viņš izteicies. Cilvēki "gaida, viņi aizlūdz par glābšanu... Grūti pateikt, cik dienas vai stundas mums ir, lai glābtu viņu dzīvības," BBC teicis Boičenko.

Tiek uzskatīts, ka simtiem cilvēku patvērušies rūpnīcas teritorijā – pēdējā vietā, ko Mariupolē kontrolē Ukrainas karavīri. Maskava pieprasījusi, lai viņi padodas.

Kaujas par Ukrainas Azovas jūras ostas pilsētu Mariupoli rit kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma pirmās dienas 24. februārī, bet pilnīgā okupācijas spēku ielenkumā tā nonāca marta sākumā.

Līdz pat šim brīdim iebrucējiem nav izdevies iegūt pilnīgu kontroli pār visu pilsētu – Ukrainas aizstāvji smagos apstākļos turpina pretestību metalurģijas kombināta "Azovstaļ" teritorijā.

Viens no Mariupoli aizstāvošajiem spēkiem ir pulks "Azov", kas šim uzdevumam ir gatavojies gadiem. "Azov" kā brīvprātīgo vienība dzima 2014. gadā kad Krievija okupēja Krimas pussalu un sāka karu Donbasā. Tieši "Azov" jau tolaik atbrīvoja Mariupoli no prokremliskajiem kaujiniekiem. Vēlāk brīvprātīgo bataljons tika iekļauts Nacionālās gvardes sastāvā.

Krievijas spēki sabombardējuši vienā no "Azovstaļ" ēkām izvietoto lauka hospitāli.

Vēstīts, ka ostas pilsēta Mariupole jau no pirmajām Krievijas pilna mēroga iebrukuma dienām nonāca aplenkumā. Pašlaik pretestība okupantiem turpinās metalurģijas kombināta "Azovstaļ" teritorijā, kuru pilnīgs blokādes apstākļos bez apgādes aizsargā Ukrainas karavīri.

Neliels ieskats, kādi apstākļi ir "Azovstaļ" bunkuros, skatāms te.

Tiek lēsts, ka kopumā Mariupolē joprojām iesprostoti ap 100 000 cilvēku, bet ap 90% ēku ir sagrautas. Bojāgājušo civiliedzīvotāju skaits tiek lēsts ap 20 000.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!