Okupanti sākuši uzbrukumu 'Azovstaļ'; mēģina izsēdināt desantu no kuteriem

"Tieši tagad cenšas ielauzties rūpnīcas teritorijā. Informāciju apstiprina pulka "Azov" komandiera vietnieks. Vairāk informācijas pašlaik nav," Caplienko citē aģentūra UNIAN.

Pirms sauszemes iebrukuma sākuma "Azovstaļ" teritoriju vairākas stundas bombardējušas Krievijas lidmašīnas, kā rezultātā izcēlies liels ugunsgrēks. Tā radītais dūmu stabs redzams visā pilsētā.

Pret "Azovstaļ" uzbrukumā tiek laisti tanki un bruņutehnika un notiek mēģinājumi izsēdināt desantu no kuteriem, ziņo pulka "Azov" komandiera vietnieks Svjatoslavs Palamars-Kaļina.

"Mēs darīsim visu iespējamo, lai šo uzbrukumu atsistu, bet aicinām nekavējoties evakuēt civiliedzīvotājus, kas atrodas rūpnīcas teritorijā," viņš norāda.

Naktī teritorijas bombardēšanas laikā vienā no bunkuriem gājušas bojā divas civiliedzīvotājas sievietes, paziņoja Nacionālās gvardes 12. operatīvās brigādes komandieris Deniss Šļega. Savukārt kopš rīta okupanti uzbrūk teritorijai,viņš informē.

Teritorijā joprojām atrodoties ap 200 civiliedzīvotāju, tostarp 20 bērni. Savukārt aptuveni 500 ievainotajiem nav iespējams sniegt ne pienācīgu aprūpi, ne ēdināšanu.

Pirms tam 21. aprīlī Krievijas diktators Vladimirs Putins apgalvoja, ka pēdējai Mariupoles teritorijai, ko vēl nekontrolē okupanti, nav vajadzības uzbrukt, bet tā jāielenc. Vienlaikus Ukraina ziņoja, ka turpinās kompleksa bombardēšana no gaisa un ar artilēriju.

Svētdien, 1. maijā, sākas civiliedzīvotāju evakuācija no "Azovstaļ" teritorijas. Pirmā aptuveni 100 cilvēku grupa ir ieradusies Zaporižjā. 2. maijā evakuācija turpinājās.

Vēstīts, ka ostas pilsēta Mariupole jau no pirmajām Krievijas pilna mēroga iebrukuma dienām nonāca aplenkumā. Pašlaik pretestība okupantiem turpinās metalurģijas kombināta "Azovstaļ" teritorijā, kuru pilnīgs blokādes apstākļos bez apgādes aizsargā Ukrainas karavīri.

Azovstaļ" bunkuros patvērušies arī simtiem civiliedzīvotāju. Neliels ieskats, kādi apstākļi ir bunkuros, skatāms te.

Tiek lēsts, ka kopumā Mariupolē joprojām iesprostoti ap 100 000 cilvēku, bet ap 90% ēku ir sagrautas. Bojāgājušo civiliedzīvotāju skaits tiek vērtēts uz 20 tūkstošiem.

Mariupoles iekarošana Krievijai nodrošinātu kontroli pār lielu daļu teritorijas Ukrainas dienvidos un austrumos, kā arī drošu sauszemes savienojumu no Krievijas uz Krimu.

Mariupole ir nozīmīga osta, kuras zaudēšana Kijivai rada ekonomiskas problēmas.

Savukārt Kremlim Mariupoles iekarošana būtu iespēja prezentēt "panākumus" jau vairāk par diviem mēnešiem ilgstošajā karā, kā arī iespēja propagandai par "denacifikāciju".

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Tomēr līdz šim Krievijas spēki nav spējuši ieņemt ne galvaspilsētu Kijivu, ne kādu citu no lielākajām Ukrainas pilsētām.

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.

Vēstīts, ka Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Tomēr līdz šim Krievijas spēki nav spējuši ieņemt ne galvaspilsētu Kijivu, ne kādu citu no lielākajām Ukrainas pilsētām.

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem.

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.