ASV palīdzot ukraiņiem atrast Krievijas ģenerāļus; vai Krievijai pietiek resursu karam?

Amerikāņi koncentrējušies uz informācijas sniegšanu ukraiņiem reālajā laikā par Krievijas mobilo komandpunktu, kas pastāvīgi pārvietojas, ģeolokāciju un citiem datiem.

Ukraiņi šīs liecības salīdzina ar saviem izlūkdatiem, arī pārtvertajām Krievijas karavīru sarunām, un veic triecienus, ja uzskata, ka šajās vietās atrodas augstas militārpersonas.

ASV amatpersonas, ar kurām runāja žurnālisti, atteicās paskaidrot, kā tieši informācija tiek iegūta, tomēr norādīja, ka izlūkdienesti cita starpā izmanto militāro un komerciālo satelītu datus, lai sekotu līdzi tam, kā Ukrainā pārvietojas Krievijas karaspēks.

Arī citas NATO valstis sniedz Kijivai izlūkinformāciju par Krievijas karaspēku Ukrainā reālā laika režīmā.

Ne visi veiksmīgie triecieni Krievijas štābiem Ukrainā notikuši, izmantojot amerikāņu datus, vēsta laikraksts.

Tā komandpunkta apšaude Izjumā 30. aprīlī, kur īsi pirms tam bija atradies Krievijas Ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs, veikts bez amerikāņu izlūkdatu palīdzības.

ASV nesniedz izlūkdatus par pašiem augstākajiem Krievijas vadības pārstāvjiem, skaidroja avīzes sarunbiedri.

Ukrainas karaspēkam kara gaitā izdevies likvidēt 12 Krievijas armijas ģenerāļus, apgalvo Ukrainas puses pārstāvji. Krievija oficiāli apstiprinājusi divu armiju komandieru vietnieku nāvi. Tie ir ģenerālmajori Andrejs Suhoveckis un Vladimirs Frolovs.

Pentagona pārstāvji norāda, ka Krievijas ģenerāļi paši palīdz noteikt savu atrašanās vietu, sarunās izmantojot mobilos telefonus un neaizsargātas radiostacijas.

"Tas ir saistīts ar zemu disciplīnu, nepietiekamu pieredzi un nespēju novērtēt ukraiņu iespējas," laikrakstam atzina bijušais ASV sauszemes spēku komandieris Eiropā Frederiks Bendžamins Hodžess.

Vai Krievijai pietiek resursu?

Savukārt Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos, bijušais Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš intervijā žurnālam "Ir" sniedzis viedokli, ka Krievijai "nepietiek lielgabalu gaļas" un nav resursu, kurus mest karā ar Ukrainu, šādu vērtējumu frontē Ukrainā notiekošajam sniedzis .

Krievijai "nepietiek lielgabalu gaļas" un nav resursu, kurus mest karā ar Ukrainu, šādu vērtējumu frontē Ukrainā notiekošajam intervijā žurnālam "Ir" sniedzis Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos, bijušais Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš.

Eksperta vērtējumā, Krievijai karā joprojām iet ļoti slikti. Ir bijis mēģinājums "uz ātru roku" pārkārtot kaujas grupas, kuras cieta zaudējumus Ziemeļukrainā, taču arī uzbrukumi Austrumukrainā, kurp šīs pārkārtotās vienības tika pārsviestas, nav uzņēmuši apgriezienus.

"Ja vēlas atvilkt un pārorganizēt spēkus, ir jābūt pārliecībai, ka ekipējums ir vislabākajā kārtībā, nevis savākts no dažādām pusēm ar cerību, ka viss kaut kā darbosies. Tā nemēdz būt. Karavīriem, kas bijuši spiesti atkāpties un kuriem disciplīnas līmenis ir ļoti zems - tāpēc redzējām tādas zvērības Bučā un citur, jādod iespēja atvilkt elpu. Ir nopietni jāskatās uz komandstruktūru, kura acīmredzot nedarbojas," vērtējis Kažociņš, atzīmējot, ka Krievija pieļauj kļūdas pat vienkāršākajā līmenī, piemēram, "tanki iet vieni paši uzbrukumā, kur pretinieku kājnieki var, aiz drupām slēpjoties, viņus diezgan viegli iznīcināt, vai viņi sūta kājniekus pret labi nodrošinātām aizsardzības pozīcijām".

Pēc viņa vārdiem, "krieviem vienkārši nav resursu, kurus mest cīņā". "Daudzi par mani lielāki eksperti uzskata, ka šis konflikts varētu iet gadiem. Nevaru teikt, ka esmu par to pārliecināts. No kurienes krievi ņems resursus? Piemēram, spārnotās raķetes izsīkst. Krievi paši tās ražot nespēj, jo nepieciešamas tehnoloģijas, kuras sankcijas neļauj viņiem importēt," sacījis eksperts.

Kažociņš atzīmējis, ka Krievijas sabiedrība ir novecojusi, kā rezultātā "viņiem vienkārši nav tās lielgabalu gaļas, ko ar poļitruku palīdzību dzīt uz priekšu un ienaidnieku piebeigt ar masu". "Viņiem neizdosies, jo nav cilvēkresursu. (...) Ko viņi darīs ar mobilizētiem karavīriem? Obligātā dienestā viņi nav apmācīti, vai arī apmācīti pirms laba laika. Viņiem iedos kaut kādu tehniku no noliktavām, kas nedarbojas vai nobrauc piecus kilometrus un apstājas. Viņi nav apmācīti vienībās. (...) Ja Krievijā tagad izsludinās mobilizāciju, tas prasa laiku un var izraisīt diezgan lielu neapmierinātību," uzsvēris eksperts.

Eksperts uzsvēra, ka Krievija jau tagad ir tik novājināta, ka, piemēram, uzbrukt Baltijas valstīm tuvākajā laikā nopietnā veidā, izņemot ar gaisa uzbrukumiem vai raķetēm, tai būtu sarežģīti.

"Tas nenozīmē, ka mums nav absolūti nepieciešams pierunāt sabiedrotos, lai dod to, kā mums šobrīd nav. Vismaz brigādi katrā valstī," sacījis Kažociņš, "mums vajag gaisa aizsardzību, krasta aizsardzību, HIMARS - augstas mobilitātes artilērijas raķešu sistēmu, kas ļauj trāpīt pretiniekam, kamēr tas tikai gatavojas uzbrukumam."

Taujāts, vai jūnijā NATO samitā tiks pieņemti Latvijas gaidītie lēmumi par Baltijas flanga aizsardzības stiprināšanu, Kariņš bijis visai piesardzīgs, sakot, ka to vēl grūti pateikt. "ASV nevēlas savu spēkus iespundēt Baltijas valstīs, kur manevra iespējas ir diezgan mazas.

Tāpēc viņi grib tos turēt drusku nostāk, Polijā. Ja kaut kas notiek, tad Suvalku koridoram nav vairs nekāda liela nozīme. Tas ir kara pieteikums, uzbrukums NATO, nav vairs jārēķinās ar tiem 105 kilometriem. Tad ir jautājums, kas atrodas Kaļiņingradā, bet ar ļoti lielu iespējamību sabiedroto gaisa spēki to varētu diezgan ātri neitralizēt un Krievijas bruņotos spēkus, kas iebrukuši Baltijas valstīs, no flanga pieveikt. Bet varētu paiet laiks, kamēr to visu nokārto, un, ja ir pat daļēja okupācija, mēs tagad no Ukrainas zinām, ko tas nozīmē.

Tā būtu vēl viena dekapitācija, kādu piedzīvojām 1940.gadā. Tāpēc ir nepieciešami pietiekami spēki, lai mēs varētu pretoties un noturēt galvaspilsētas. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai Zemessardzē iestājas vairāk cilvēku, un jācenšas panākt, ka mums uz vietas ir NATO brigāde," teicis eksperts, piebilstot, ka "Latvijā pašreiz izskatās tīri labi".