Krievijas asiņainajam iebrukumam Ukrainā ilgstot jau vairāk nekā divus mēnešus, atklājas aizvien vairāk šaušalīgu liecību par dzīvi okupētajās teritorijās. Līdz ar zvērībām Bučā un briesmīgajiem kadriem no aplenktās Mariupoles emocionāli smagas liecības izskan arī par "filtrācijas nometnēm".
ASV vēstnieks Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO) norāda, ka pastāv ticami pierādījumi tam, ka Krievijas spēki ir aizturējuši cilvēkus Ukrainas dienvidu un austrumu rajonos, nogādājot viņus uz "filtrācijas nometnēm", kur viņus ilgstoši pratina.
Tie, kuri nonākuši šajās nometnēs, salīdzinājuši tās ar geto un aprakstījuši šausminošos apstākļus tajās.
Desmitgades sena prakse
Filtrācijas nometnes Krievijas politikā nav jauna parādība. Līdzīgas darbības Maskava veikusi jau iepriekš – gan Otrā pasaules kara, gan abu Čečenijas karu laikā.
Tuvojoties Otrā pasaules kara beigām, komunistus uztrauca fakts, ka tie Padomju Savienības pilsoņi, kas bija nonākuši gūstā vai kara dēļ pameta savas mājas, tikuši pakļauti "nepareizās ideoloģijas" ietekmei ārvalstīs.
Piespiedu repatriācijas dēļ aptuveni pieci miljoni cilvēku tika nosūtīti atpakaļ uz Padomju Savienību. Lai cīnītos ar pretpadomju ideoloģiju, vairāk nekā četri miljoni no viņiem tika pakļauti filtrēšanas procesam – stingrai pārbaudei, nopratināšanai un ieslodzījumam slepenpolicijas un izlūkošanas dienestu izveidotajās aizturēšanas vietās. Medijs "The Economist" ziņo, ka aptuveni 280 000 nonāca gulagos.
Vairākas desmitgades vēlāk ko līdzīgu Maskava atkārtoja Čečenijas karu laikā.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
