Ukrainas ostas pilsētā Mariupolē okupanti turpina bloķēt ukraiņu spēkus metalurģijas kombināta "Azovstaļ" apkaimē, bet atsevišķās vietās ar aviācijas atbalstu turpinās mēģinājumi teritoriju ieņemt, piektdien no rīta ziņo Ukrainas armijas Ģenerālštābs.
Smagi bombardētajā rūpnīcas teritorijā aplenkumā esošie Ukrainas karavīri ir atteikušies padoties, ziņo raidsabiedrība "Sky News". "Viņi nepadosies. Viņu vienīgā cerība ir brīnums," medijs citē Katerīnu Prokopenko, kurai izdevies sazināties ar savu vīru – pulka "Azov" komandieri Denisu Prokopenko.
Vīrs telefonsarunā apliecinājis, ka mīlēs viņu mūžīgi. "Es no tā kļūstu traka. Tie skan kā atvadu vārdi," komentē sieviete.
Kauja par pēdējo Ukrainas spēku kontrolēto Mariupoles daļu īpaši saasinājusies pēdējās dienās. Vērotāji iepriekš ir prognozējuši, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins vēlas gūt uzvaru līdz 9. maijam, kad Krievijā svin gada lielākos svētkus – "Uzvaras dienu". To pieļauj arī britu izlūki.
Šajā kontekstā zīmīgi, ka Mariupolē, kā liecina attēli sociālajos tīklos, jau tiek nomainītas ceļu norādes uz krievu valodā rakstītām.
Trešdien vakarā izskanēja ziņas, ka okupanti iekļuvuši "Azovstaļ" teritorijā, taču uzbrukums vēlāk atsists.
Pulka "Azov" komandiera vietnieks Svjatoslavs Palamars ceturtdien aicināja pasaules līderus palīdzēt evakuēt teritorijā palikušos civiliedzīvotājus, kā arī parūpēties par aptuveni 500 ievainotajiem, kas lielās mokās mirst nepietiekamas medicīniskās palīdzības dēļ. Viņš arī uzsvēra, ka okupanti kārtējo reizi lauzuši solījumu un neļauj evakuēt mierīgos iedzīvotājus.
"Azovstaļ" teritorijā, zem kuras ir bunkuru un tuneļu sistēma, joprojām atrodoties ap 2000 ukraiņu karavīru. 1. maijā sākās kompleksā esošo civiliedzīvotāju evakuācija, bet vēl ceturtdien ziņots, ka ap 200 civilo joprojām atrodas rūpnīcas bunkuros.
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs piektdien paziņoja, ka no "Azovsta", Mariupoles un apkārtnes sadarbībā ar Sarkano Krustu ir izdevies evakuēt gandrīz 500 cilvēkus.
Ostas pilsēta Mariupole jau no pirmajām Krievijas pilna mēroga iebrukuma dienām nonāca aplenkumā. Pašlaik pretestība okupantiem turpinās metalurģijas kombināta "Azovstaļ" teritorijā, kuru pilnīgs blokādes apstākļos bez apgādes aizsargā Ukrainas karavīri.
Azovstaļ" bunkuros patvērušies arī simtiem civiliedzīvotāju. Neliels ieskats, kādi apstākļi ir bunkuros, skatāms te.
Tiek lēsts, ka Mariupolē bojāgājušo civiliedzīvotāju skaits ir ap 20 tūkstošiem.
Mariupoles iekarošana Krievijai nodrošinātu kontroli pār lielu daļu teritorijas Ukrainas dienvidos un austrumos, kā arī drošu sauszemes savienojumu no Krievijas uz Krimu.
Mariupole ir nozīmīga osta, kuras zaudēšana Kijivai rada ekonomiskas problēmas.
Savukārt Kremlim Mariupoles iekarošana būtu iespēja prezentēt "panākumus" jau vairāk par diviem mēnešiem ilgstošajā karā, kā arī iespēja propagandai par "denacifikāciju".
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Tomēr līdz šim Krievijas spēki nav spējuši ieņemt ne galvaspilsētu Kijivu, ne kādu citu no lielākajām Ukrainas pilsētām.
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
