Eiropas Savienības (ES) sankciju sestajā paketē pret Krieviju, kura varētu stāties spēkā šomēnes, līdzās bargākiem pasākumiem, piemēram, naftas embargo, ir arī Krievijas lobija izbeigšana Eiropas institūcijās, vēsta portāls "EUobserver".
EK 4. maijā prezentētajā sankciju projektā ir ietverts punkts, kas paredz aizliegt "tieši vai netieši" sniegt "vadības konsultācijas vai sabiedrisko attiecību pakalpojumus Krievijas valdībai vai Krievijā dibinātām juridiskām personām, uzņēmumiem vai institūcijām", liecina "EUobserver" rīcībā nonākušais dokuments.
Aizliegumu paredzēts attiecināt uz "konsultāciju, norādījumu un operacionālās palīdzības pakalpojumu sniegšanu [Krievijas] uzņēmumiem uzņēmējdarbības politikai un stratēģijai".
Aizliegums varētu attiekties arī uz "konsultāciju, norādījumu un operacionāliem pakalpojumiem, kas saistīti ar [Krievijas] klientu tēla uzlabošanu viņu attiecībās ar plašāku sabiedrību un citām institūcijām".
Aprēķināt Krievijas lobija izmaksas kaut vai tikai Briselē ir gandrīz neiespējami, bet Krievijas grupas, kuras pašas ir reģistrējušās Eiropas Komisijas 2022. gada caurskatāmības reģistrā, ir deklarējušas 3,5 miljonus eiro gadā.
Pilsoniskās sabiedrības grupas "Transparency International EU" dati liecina, ka 2019.-2020. gadā tikai sešas Krievijas valsts kompānijas lobija vajadzībām iztērēja 2,35 miljonus eiro.
Prokremliskais lobijs slavas zenītā bija pirms apmēram 15 gadiem, kad Kremļa saimnieks Vladimirs Putins vēl bija smaidīgs astoņu lielvaru kluba G8 dalībnieks.
Tolaik ietekmīgās prokrieviskās lobija firmas "G-Plus" budžets sasniedza vairākus miljonus eiro, un vairākas EK amatpersonas atteicās no amata bloka institūcijās, kur alga bija 120 000 gadā, lai pievienotos lobija grupai, kur varēja saņemt pat 480 000 gadā.
Lobija kari Eiropā augstāko līmeni sasniedza pēc tam, kad 2008. gadā Krievijas armija iebruka Gruzijā, bet pēc 2014. gada iebrukuma Ukrainā Kremlis mainīja stratēģiju un lobistu algošanas vietā pievērsās simtiem miljonu eiro tērēšanai propagandas televīzijas un tiešsaistes saturam.
Tomēr par pārsteigumu dažiem aktīvistiem, apmaksāti prokrieviski viedokļa ietekmētāji arī jaunajos apstākļos ir spējuši tikties ar Eiropas Parlamenta deputātiem.
Kā izteicies "Transparency International EU" pārstāvis Vitors Teikseira, Krievijas sabiedrisko attiecību mašinērijas aizliegums nozīmē, ka ES atzīst Krievijas lobija radīto apdraudējumu.
"Tās ir Krievijas Briseles lobija laikmeta beigas," viņš atzinis.
Savukārt britu cilvēktiesību aktīvists Bills Brauders uzsvēris, ka Krievijas lobija aizliegums tiek noteikts "20 gadus par vēlu".
Krievija sadarbojas arī ar vairākiem juristu birojiem Briselē un ES tiesās Luksemburgā, tomēr juridiskie pakalpojumi nav iekļauti ES ierosinātajā sankciju projektā.
Lai gan EK ierosina noteikt sabiedrisko attiecību aizliegumu grāmatvedības un citu pakalpojumu sektorā, tiek aizsargātas "tiesības uz aizstāvību juridiskos procesos un tiesības uz iedarbīgiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem".
Briseles juristu biroja "Alber & Geiger" partneris Andreass Geigers atzinis, ka juridisko pakalpojumu aizsargāšana ir loģiska, tomēr piebildis, ka dažās kompānijās juridiskie pakalpojumi un plašāka interešu aizstāvība ir saplūdusi, tādēļ ES varētu būt grūti pilnībā kontrolēt sankciju ievērošanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
