Ukraina otrdien paziņoja, ka aptur daļu no Krievijas gāzes tranzīta uz Rietumeiropu Luhanskas apgabalā, jo Krievijas karaspēka īstenotā šī apgabala okupācija padara neiespējamu pārraudzīt gāzes tranzīta plūsmas.
Ukrainas lēmums nozīmē, ka no plkst. 7.00 trešdien tiek apturēts 32,6 miljonu kubikmetru gāzes tranzīts dienā. Tā ir apmēram trešdaļa no gāzes daudzuma, ko Krievija katru dienu eksportē caur Ukrainas teritoriju, informēja Ukrainas regulatori.
Ukraina paziņoja, ka okupācijas dēļ nav iespējams piekļūt mezglpunktam Sohranovkā un novirzīt gāzes plūsmu pa citiem tranzīta maršrutiem. Ukraina minēja vismaz vienu "pieaugušas vardarbības" gadījumu.
Krievijas koncerns "Gazprom", kas piegādā pa šiem cauruļvadiem transportēto gāzi, apstrīdēja Ukrainas argumentu, paziņojot, ka tam "nav absolūti nekāda apstiprinājuma par pieaugušas vardarbības gadījumiem".
"Gazprom" piebilda, ka nav nekādas tehniskas iespējas novirzīt šo gāzi pa citiem maršrutiem.
Eiropa ir bijusi satraukta par gāzes piegādēm, kopš Krievija 24. februārī sāka pilna apjoma iebrukumu Ukrainā. Daudzas Rietumeiropas valstis grib Krieviju ekonomiski sodīt par šo iebrukumu, bet tām nav alternatīvu Krievijas gāzes piegādēm. Maksājot par šīm piegādēm, tās nodrošina finansējumu Krievijai.
Kopš kara sākuma ir bijušas bažas, ka Krievija varētu apturēt gāzes piegādes Eiropai, bet līdz šim tas nav noticis. Liela daļa no šīm piegādēm tiek nodrošināta pa cauruļvadu "Nord Stream 1", kas uzbūvēts Baltijas jūras dibenā.
Saskaņā ar līgumiem, tranzītā caur Ukrainu ir atļauts piegādāt līdz 109 miljoniem kubikmetru gāzes dienā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
