Valsts teritorijas lielāko daļu klāj Karakuma tuksnesis jeb tiešā tulkojumā – tumšās smiltis. Turkmēņi tās gadsimtiem bijušies, bet bezgalīgie neauglīgie plašumi viņus arī pasargājuši. Totalitārā pārvalde gluži kā smilšu klajumi iedibinājusi bezierunu pakļaušanos, bet panākusi, ka valsts tiek uzskatīta par reģiona miera salu.
Krievijas invāzijas Ukrainā aizēnotās formālās diktatora vēlēšanas notika 12. martā. Lai gan Turkmenistānas valsts oficiālajā interneta vietnē tās raksturotas kā "atklātības principiem un starptautisko tiesību standartiem atbilstošas", kā arī "plašu alternatīvu bāzi piedāvājošas", starptautiskie novērotāji tās neuzskatīja ne par brīvām, ne godīgām, atzīmē "Radio Brīvā Eiropa". Serdara uzvaras pašsaprotamību institūcijas formāli kliedēja ar tikai 79,97% vēlētāju atbalstu iepretim viņa tēva pēdējās divās vēlēšanās saņemtajiem 97%. Tomēr visi pārējie kandidāti bija zināmi Berdimuhamedova lojālisti, bet opozīcija jau izsenis ir apklusināta un izspiesta no valsts.
Nākamā prezidenta ģimene ar žiguli pieticīgi ierodas vēlēšanu iecirknī, kur viņus sagaida tradicionālās mūzikas ansamblis, bet nav neviena cita vēlētāja.
Starp pirmajiem soļiem publiskās uzstāšanās lauciņā jau kā turpat, turpat jaunais prezidents Serdars iekļāva arī preses konferenci tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas, kurā cita starpā atbildēja uz jautājumiem angļu valodā. Atbildes gan bija tehniski frāžainas, atgādinot iemācītās vielas atskaitīšanu skolā. Jaunais diktators, kura priekšvēlēšanu solījumi, kā atzīmē "Eurasia Net", "neatšķiras no tēva maldiem un retorikas", šķietami turpina punktu pa punktam pildīt tēva izveidoto karjeras ceļu.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
