Ar šāvieniem mugurā pāris Krievija karavīri nogalinājuši divus civiliedzīvotājus kādā autosalonā pie Kijivas, atsaucoties uz savā rīcībā nonākušiem novērošanas kameru video, vēsta amerikāņu raidsabiedrības CNN.
Incidents autosalonā uz vienas no galvenajām šosejām pie Kijivas noticis Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākumposmā, kad okupanti mēģināja iebrukt galvaspilsētā.
Novērošanas kameru ierakstos redzams, ka Krievijas karavīri mēģina iekļūt uzņēmuma teritorijā un ar viņiem runāt no teritorijas apsardzes mājiņas dodas divi vīrieši. Viens no tiem – uzņēmuma īpašnieks, kura vārdu tuvinieki nevēlējās publiskot, bet otrs – 68 gadus vecs apsargs Leonīds Pljacs.
Abi neapbruņotie vīrieši ierakstā redzami runājam ar Krievijas karavīriem caur žogu, bet tad gan karavīri, gan kungi dodas prom katrs savā virzienā. Taču jau pēc brīža citas kameras ierakstā redzams, ka okupanti atgriežas pie žoga un abus kungus, tiem neko nenojaušot, sašauj no aizmugures.
Dažas minūtes vēlāk apsargs pieceļas un spēj atgriezties apsardzes postenī, kur piezvanījis vietējiem teritoriālās aizsardzības spēkiem (TRO). Kā raidsabiedrībai atklāj vietējās TRO komandieris, Pljacs pa telefonu pastāstījis, ka Krievijas karavīri, pirms šaušanas mugurā palūguši cigaretes un tad aizgājuši.
Kad teritoriālās aizsardzības vīri ieradušies palīgā, Pljacs bija zaudējis daudz asiņu, bet vēl dzīvs. Tomēr glābt viņu nav izdevies, jo sākusies kauja ar krievu karavīriem, kurā ukraiņiem pietrūkusi ugunsjauda.
Vien minūtes pēc abu vīriešu sašaušanas okupanti citas kameras ierakstā redzami pārmeklējam plauktus un galdu biroja telpās, kad sašautais apsargs vēl bijis dzīvs.
Ukrainā šis incidents tiek izmeklēts kā viens no Krievijas spēku pastrādātajiem kara noziegumiem.
Vēstīts, ka Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Tomēr līdz šim Krievijas spēki līdz šim nav spējuši ieņemt ne galvaspilsētu Kijivu, ne kādu citu no lielākajām Ukrainas pilsētām. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
