Ukrainas Bruņoto spēku pretuzbrukumu Harkivas apgabalā krievi nespēs apturēt un paši to saprot, tāpēc spridzina tiltus, uzskata Ukrainas Iekšlietu ministra padomnieks Vadims Denisenko.
"Domāju, ka mūsu pretuzbrukumu nevarēs apturēt, un krievi to jūt. Tāpēc viņi dažkārt haotiski atkāpjas, spridzina tiltus, lai mūsu pretuzbrukumu apturētu," Denisenko citē aģentūra UNIAN.
Krievijas spēki ir nobažījušies, ka ukraiņi nokļūs viņu aizmugurē, paskaidro amatpersona.
Ukrainas spēki pēdējās nedēļās veiksmīgā pretuzbrukumā atgūst okupētās teritorijas Harkivas apgabalā. Savukārt pirmdien Ukrainas Aizsardzības ministrija ziņo, ka ir sasniegta Krievijas robeža.
Viens no Harkivas apgabalā atbrīvotajiem ciemiem ir Starijsaltiva. Kaujā par šo apdzīvoto vietu Krievijas armija zaudēja vienu no saviem modernākajiem tankiem T-90M "Proriv-3".
Vienlaikus pirmdien smagas kaujas turpinās Luhanskas un Doņeckas apgabalos. Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņo, ka okupanti galvenos pūliņus koncentrē pie Doņeckas un gatavojas jaunai ofensīvai pie Izjumas. Saskaņā ar Denisenko teikto Krievijas uzbrukumi pie Izjumas ir iestrēguši.
Krievijas spēki turpina bombardēt Severodonecku. Apšaudes piedzīvo arī vairākas apkārtējās pilsētiņas un ciemi, informē Denisenko. Viņš norāda, ka Severrodonecka ir vienīgā vieta, kur krievi var gūt kādu progresu.
Cenšoties ielenkt Severodoneckas un Lisičanskas apkārtnē esošos Ukrainas spēkus, krievi ir cietuši smagus zaudējumus, mēģinot pārcelties pāri Siverskijdonecas upei pie Bilahorivkas. Par to vairāk var lasīt šeit. Eksperti vērtē, ka tā varētu būt viena no lielākajām Krievijas sakāvēm, kas salīdzināma ar kreisera "Moskva" nogremdēšanu.
Masīvas artilērijas apšaudes un gaisa uzbrukumus Krievija turpina pret Mariupoles metalurģijas uzņēmuma "Azovstaļ" teritoriju, kur joprojām atrodas Ukrainas karavīri, tostarp simtiem ievainoto, ziņo Ģenerālštābs.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Tomēr līdz šim Krievijas spēki nav spējuši ieņemt ne galvaspilsētu Kijivu, ne kādu citu no lielākajām Ukrainas pilsētām.
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karadarbību Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
