Aizvadītajā nedēļā plašu rezonansi izpelnījās Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska intervija, kurā viņš apgalvoja, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons lūdzis Ukrainu piekāpties Maskavai, lai palīdzētu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam nezaudēt "seju". Tikmēr politologs Māris Andžāns portālam "Delfi" uzver, ka šāds Makrona iespējamais piedāvājums tiešām nav nekas pārsteidzošs.
Līdzīgs noskaņojums bijis novērojams arī citu Eiropas lielvalstu nesen izskanējušajos paziņojumos, kuros par primāro mērķi nosaukta pēc iespējas ātrāka pamiera panākšana starp Ukrainu un Krieviju.
Lai gan Parīze Makrona izteikumus noliedz, arī Francijas prezidenta uzrunā konferencē par Eiropas nākotni iekļauti līdzīgi domu graudi. Viena no paustajām frāzēm: "Mēs neesam karā ar Krieviju. (..) Kad miers atgriezīsies Eiropas teritorijā, mums būs jāveido jauni drošības līdzsvari, un mums kopā būs nepieciešams nepadoties pazemošanas kārdinājumam vai atriebības garam, jo tie jau agrāk ir pietiekami lauzuši ceļu uz mieru."
Intervijā Itālijas televīzijas kanālam Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim jautāja par Makrona izteikumiem, kuros Francijas līderis brīdināja, ka Eiropai ir jāizvairās no Putina pazemošanas.
"Mēs gribam, lai Krievijas armija pamet mūsu teritoriju, – mēs neesam uz krievu zemes," Zelenskis atbildēja. "Mēs nemaksāsim ar mūsu teritoriju, lai palīdzētu Putinam glābt reputāciju. Tas būtu netaisnīgi. Ukraina arī nekad neatzīs Krievijas veikto Krimas aneksiju," Zelenski citē medijs "Politico".
Makrona izteikumi nerada izbrīnu, norāda politologs
Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes docents Māris Andžāns sarunā ar portālu "Delfi" norāda, ka nav skaidras izteikuma detaļas, tomēr, ja šis Makrona piedāvājums tiešām ir izskanējis, tad tas nav nekas pārsteidzošs.
"Francijai jau vēsturiski ir bijis citāds skatījums uz mijiedarbību ar Krieviju," norāda Andžāns. Gan Gruzijas, gan Ukrainas kontekstā Parīze vēlas iesaistīties konfliktu risināšanā, bet vēstures piemēri rāda, ka Francijas redzējums dažkārt var nesakrist ar tās valsts redzējumu, kura cieš no Krievijas agresijas. "Francijas pieeja neveido ilglaicīgu konflikta risinājumu. Šobrīd piedāvāt kaut ko pretī, lai panāktu kompromisu un saglabātu agresora "seju", ir naivuma pazīme," skaidro eksperts.
Politologs piebilst, ka Makrona izteikumi neietekmēs Kijivas rīcību. "Ukrainai ir izdevies lauzt kara gaitu, un ieroču piegādes turpinās. Šobrīd Ukraina var atļauties būt nepiekāpīga, tā ir pietiekami spēcīgās pozīcijās. Arī morālais arguments ir Ukrainas pusē. Tomēr dzirdīgas ausis šim Makrona izteicienam var parādīties, Vācija varētu kļūt par sekotāju," norāda eksperts.
Eiropas līderi, alkstot pēc pamiera, nonāk pretrunās ar ASV izvirzītajiem mērķiem
Eiropas līderi, alkstot pēc pamiera, nonāk pretrunās ar ASV izvirzītajiem mērķiem
Trīs lielāko Eiropas Savienības valstu – Vācijas, Francijas, Itālijas – vadītāji ir ieņēmuši gandrīz identisku pozīciju par miera sarunām. Neskatoties uz to, ka Eiropas līderi publiski nostājas Ukrainas pusē, viņi arī baidās, ka Krievijas "pazemošana" varētu radīt pilnīgi jaunas problēmas.
Viņi ir nobažījušies, ka Ukrainas uzvara varētu destabilizēt Krieviju, padarot to vēl neparedzamāku. Tāpēc dažas Rietumeiropas galvaspilsētas atbalsta "Putina seju sargājošu" konflikta risinājumu, pat ja tas Ukrainai izmaksās daļu tās teritorijas, secina "Politico".
Par centieniem "saglabāt seju" pēc Krievijas spēku pastrādātajām zvērībām kritiski izteicās Ukrainas Prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihails Podoļaks.
" "Saglabāt seju" pēc Bučas un Mariupoles? Dīvaina loģika, bet, ja šie politiķi vēlas atdot daļu savas teritorijas, tas jāizlemj viņu vēlētājiem," tviterī rakstīja Podoļaks.
Savukārt Vācijas kanclers Olafs Šolcs 13. maijā pēc telefonsarunas ar Vladimiru Putinu mikroblogošanas vietnē "Twitter" rakstīja, ka ir noteikti trīs punkti, no kuriem pirmais: "Ukrainā pēc iespējas ātrāk ir jāpanāk pamiers." Prasības Krievijai nekavējoties atkāpties un atvilkt savus spēkus no Ukrainas teritorijas starp šiem trim punktiem nebija.
Arī Itālijas premjerministrs pēc tikšanās ar ASV prezidentu Džo Baidenu sacīja, ka ir pienācis laiks sākt domāt par miera līgumu, ziņo "Politico". "Mēs vienojāmies, ka mums jāturpina sniegt atbalstu, tomēr jāsāk arī jautāt, kā veidot mieru," sacīja Mario Dragi, piebilstot, ka šajos pūliņos jāiesaista arī Ukraina.
Eiropas līderu aicinājums uz sarunām ar Krieviju ir pretstats ASV veidotajai politikai. Savienoto Valstu aizsardzības ministrs Loids Ostins jau aprīļa beigās, pēc vizītes Kijivā, sacīja, ka Ukraina var uzvarēt un ASV vēlas redzēt Krieviju militāri novājinātu līdz tādam līmenim, ka tā nevar veikt iebrukumu, kāds tas redzams Ukrainā.
Pagaidām gan Vašingtonu neuztraucot Eiropas atbalsta iespējamā pavājināšanās ASV vadītajai Ukrainas atbalsta koalīcijai. Augsta ranga ASV amatpersona uzsvēra, ka šādas Eiropas debates nav nekas jauns un ka joprojām pastāv vispārēja mērķu vienotība, vēsta "Politico".