Ukrainai nav citas iespējas glābt Mariupoles aizstāvjus, kā vien pašlaik izmantotā formula ar viņu nonākšanu Krievijas kontrolētajās teritorijās, otrdien paziņoja Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Anna Maļara.
Pašlaik galvenais jautājums ir ukraiņu karavīru dzīvību glābšana, par viņas teikto ziņo aģentūra UNIAN.
Glābšanas operācijas pirmā posma ietvaros 53 smagi ievainoti karavīri no Mariupoles metalurģijas kombināta "Azovstaļ" evakuēti uz Krievijas kontrolēto Novoazovsku, bet 211, kuru stāvoklis ir apmierinošs – uz Oļeņivku, atgādina Maļara.
"Operācija turpināsies līdz šo personu atgriešanai Ukrainas kontrolētā teritorijā. Tāpat mēs esam teikuši, ka militāra atbloķēšana šajā situācijā diemžēl nav iespējama. Tā bija vienīgā izeja," viņa uzsver.
Ukrainas aizstāvju atgriešanai vēl ir nepieciešama gūstekņu apmaiņa, viņa papildina, paužot cerības, ka operācija noslēgsies veiksmīgi.
Maļara apliecināja, ka zina, cik Ukrainas karavīru vēl palikuši "Azovstaļ" teritorijā, taču šāda informācija pagaidām netikšot atklāta.
Vēstīts, ka Kijiva otrdien apstiprināja, ka sākta Ukrainas karavīru evakuācija no Mariupoles metalurģijas kombināta "Azovstaļ" teritorijas. Pirms tam pirmdien Krievija ziņoja, ka ir panākta vienošanās par ievainoto karavīru evakuāciju no aplenktās rūpnīcas.
Ukrainas armijas Ģenerālštābs naktī "Facebook" paziņoja, ka Mariupoles garnizons ir izpildījis savu uzdevumu un augstākā militārā vadība devusi pavēli "Azovstaļ" teritorijā esošajiem komandieriem "saglabāt personālsastāva dzīvības".
Maļara atklāja, ka Ukrainas karavīri tikšot samainīti pret sagūstītajiem krievu karavīriem. Prezidents Volodimirs Zelenskis gan minēja, ka karavīru atbrīvošana prasīs laiku.
No šiem paziņojumiem nav skaidrs, cik karavīru vēl palikuši Mariupolē, bet amatpersona uzsver, ka notiek pūliņi pārējo "Azovstaļ" teritorijā palikušo glābšanai. Iepriekš tika ziņot, ka kompleksā atrodoties pat vairāk nekā 1000 pilsētas aizstāvju un simtiem ievainoto.
Tikmēr Krievijas Valsts domē otrdien izskanējuši aicinājumi aizliegt apmaiņai nodot pulka "Azov" karavīrus. Par to Kremļa propagandas manierē, ukraiņus dēvējot par "nacistiem", paziņoja domes spīkers Vjačeslavs Volodins. "Nacistu noziedzniekus nedrīkst nodot apmaiņai, mums ir jādara viss, lai viņi stātos tiesas priekšā," citē UNIAN.
Krievijas parlamentārietis Leonīds Sluckis gājis vēl tālāk, rosinot "Azov" karotājiem piespriest nāvessodu, lai gan tā izpildei Krievijā ir noteikts moratorijs, ziņo "Sky News".
Diktatora Vladimira Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs pirms tam apgalvoja, ka pret karavīriem no "Azovstaļ", kuri padosies, izturēsies saskaņā ar starptautisko likumu prasībām, un ka to ir garantējis pats Putins, vēsta "Sky News".
"Azovstaļ" teritorija ar pazemes tuneļu un bunkuri sistēmu bija pēdējā pretestības sala Mariupolē. Karavīri iepriekš noraidīja Krievijas padošanās ultimātus un apliecināja gatavību cīnīties līdz galam. Tomēr situāciju apgrūtina atrašanās aplenkumā ar ierobežotu pārtikas, ūdens, medikamentu un munīcijas daudzumu nemitīgas bombardēšanas un uzbrukumu apstākļos.
Ostas pilsēta Mariupole aplenkumā nonāca jau no pirmajām Krievijas pilna mēroga iebrukuma dienām.
Pulka "Azov" komandiera vietnieks Svjatoslavs Palamars maija sākumā aicināja pasaules līderus palīdzēt evakuēt ne tikai civiliedzīvotājus, bet palīdzēt arī aptuveni 500 ievainotajiem, kas lielās mokās mirst nepietiekamas medicīniskās palīdzības dēļ.
Situāciju īpaši saasināja rūpnīcas teritorijā izveidotā lauka hospitāļa sabombardēšana aprīļa beigās.
Azovstaļ" bunkuros bija patvērušies arī simtiem civiliedzīvotāju, kurus beidzot izdevās pilnībā evakuēt 7. maijā. Tiek lēsts, ka Mariupolē bojāgājušo civiliedzīvotāju skaits ir vairāk nekā 20 tūkstoši.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā.
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
