16. maijā sākās Ukrainas karavīru izvešana no pēdējās okupantu nekontrolētās teritorijas ostas pilsētā Mariupolē – metalurģijas rūpnīcas "Azovstaļ", kur ukraiņi ilgstoši turpināja pretestību aplenkuma un nemitīgas bombardēšanas apstākļos.
Kijiva otrdien ziņoja, ka pēc panāktas vienošanās uz Krievijas kontrolēto teritoriju izvesti 264 Ukrainas aizstāvji – 53 smagi ievainoti un vēl 211 cīnītāji. Amatpersonas neatklāja, cik karavīru vēl palikuši "Azovstaļ" teritorijā. Savukārt aģentūra "Reuters" trešdien ziņo, ka novērota vēl vienas karavīru grupas izvešana autobusos.
Iepriekš tika ziņots, ka kompleksā atrodoties pat vairāk nekā 1000 pilsētas aizstāvju un simtiem ievainoto.
Trešdienas pēcpusdienā Krievija propagandas kanāls "RIA Novosti" ziņo, ka pēdējo 24 stundu laikā padevušies 694 Ukrainas karavīri no "Azovstaļ", bet kopumā kopš pirmdienas – 950. Ukraina jaunus datus nav sniegusi un šī informācija nav pārbaudāma.
Armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Mariupoles garnizons savu uzdevumu ir izpildījis un "Azovstaļ" teritorijā esošajiem komandieriem dota pavēle "saglabāt personālsastāva dzīvības".
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis skaidroja, ka evakuācijas operāciju organizēja Ukrainas armija, izlūkošana un sarunu vedēji, kā arī Sarkanais Krusts un ANO. Tomēr viņš brīdināja, ka Ukrainas aizstāvji netiks atbrīvoti uzreiz – vēl būs nepieciešams laiks sarunām par apmaiņu.
Ukrainas Aizsardzības ministra vietniece Anna Maļara otrdien uzsvēra, ka karavīru nonākšanas Krievijas spēku rokās bija vienīgā viņu dzīvību glābšanas iespēja, jo ar militāriem līdzekļiem atbloķēt Mariupoli nav bijis iespējams.
Tomēr bažas par to, vai Ukrainas aizstāvji tiks atbrīvoti, rada Krievijas politiķu aicinājumi aizliegt pulka "Azov" karavīru izdošanu un panākt viņu sodīšanu ar nāvi.
Kremlis vēlējās ātrāku uzvaru
Amerikāņu domnīcas Kara pētījumu institūts (ISW) analītiķi pieļauj, ka Maskava piekritusi Ukrainas karavīru evakuācijai no "Azovstaļ", lai varētu ātrāk pasludināt uzvaru šajā ostas pilsētā. Tāpat Kremlis varētu būt piekritis šādam solim, lai novērstu uzmanību no lēnajiem "specoperācijas" tempiem un no neveiksmīgās okupantu operācijas pie Bilohorivkas, kas guva plašu rezonansi arī Krievijas sociālajos tīklos un blogeru aprindās.
Arī ISW brīdina, ka Kremlis varētu atteikties apmaiņas ceļā atbrīvot Mariupoles aizstāvjus.
Diktatora Vladimira Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs pirms tam apgalvoja, ka pret karavīriem no "Azovstaļ", kuri padosies, izturēsies saskaņā ar starptautisko likumu prasībām, un ka to ir garantējis pats Putins, vēstīja "Sky News".
Krievijā "Azovstaļ" aizstāvju evakuācija varētu izsaukt neapmierinātību, jo propaganda iepriekš apgalvoja par "veiksmīgiem uzbrukumiem" un daļa skatītāju gaidīja pilnīgu pilsētas aizstāvju iznīcināšanu, nevis pārrunu ceļā panāktu uzvaru, teikts ISW ziņojumā.
Saskaņā ar Ukrainas izlūkdienestu ziņoto Krievija jau gatavo ārvalstu preses tūri pa okupētajām Ukrainas teritorijām, kur propagandistu īpaši sagatavoti "aculiecinieki" kameru priekšā stāstīs par Mariupoles aizstāvju "noziegumiem".
Ziņots, ka "Azovstaļ" teritorija ar pazemes tuneļu un bunkuru sistēmu bija pēdējā pretestības sala Mariupolē. Karavīri iepriekš noraidīja Krievijas padošanās ultimātus un apliecināja gatavību cīnīties līdz galam. Tomēr situāciju apgrūtina atrašanās aplenkumā ar ierobežotu pārtikas, ūdens, medikamentu un munīcijas daudzumu nemitīgas bombardēšanas un uzbrukumu apstākļos.
Ostas pilsēta Mariupole aplenkumā nonāca jau no pirmajām Krievijas pilna mēroga iebrukuma dienām.
Pulka "Azov" komandiera vietnieks Svjatoslavs Palamars maija sākumā aicināja pasaules līderus palīdzēt evakuēt ne tikai civiliedzīvotājus, bet palīdzēt arī aptuveni 500 ievainotajiem, kas lielās mokās mirst nepietiekamas medicīniskās palīdzības dēļ.
Situāciju īpaši saasināja rūpnīcas teritorijā izveidotā lauka hospitāļa sabombardēšana aprīļa beigās.
Azovstaļ" bunkuros bija patvērušies arī simtiem civiliedzīvotāju, kurus beidzot izdevās pilnībā evakuēt 7. maijā. Tiek lēsts, ka Mariupolē bojāgājušo civiliedzīvotāju skaits ir vairāk nekā 20 tūkstoši.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā.
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
