Lai gan Krievijas spēki Mariupoli aplenkuši ilgāk par 10 nedēļām, sīva Ukrainas pretestība neļāva okupantiem iegūt kontroli pār visu pilsētu un sagrāva iebrucēju plānus par ātru tās sagrābšanu, turklāt prasīja krieviem lielus dzīvā spēka zaudējumu, atsaucoties uz savu izlūkošanas informāciju, ziņo Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.
Jāpiebilst, ka pēc vairāk nekā divus mēnešus smagām kaujām pirmdien ir sākta Ukraina aizstāvju evakuācija no pēdējās Mariupoles pretestības salas – metalurģijas rūpnīcas "Azovstaļ".
Britu izlūki ziņo, ka, cenšoties pārvarēt Ukrainas pretestību, Krievijas armija nozīmīgos apmēros piesaistījusi palīgpersonālu. Tas ietvēra, domājams, vairāku tūkstošu lielu čečenu spēku piesaistīšanu galvenokārt Luhanskas un Mariupoles virzienos, teikts ziņojumā.
Šie spēki sastāv gan no brīvprātīgajiem, gan no Krievijas Nacionālās gvardes vienībām, kuras ikdienā nodarbojas ar Čečenijas vadītāja Ramzana Kadirova varas nodrošināšanu.
Kadirovs, iespējams, pats uzraudzījis spēku izvietošanu Ukrainā, bet viņa brālēns Adams Delimhanovs (titulattēlā centrā), domājams, bija čečenu vienību lauka komandieris Mariupolē, raksta ministrija.
"Tik dažāda personāla izvietošana kaujā liecina par būtiskām Krievijas resursu problēmām Ukrainā, un, iespējams, veicina sadrumstalotas pavēlniecības izveidi, kas turpina kavēt Krievijas operāciju," raksta briti.
Mariupoles mēra padomnieks Pjotrs Andrjuščenko otrdien stāstīja, ka okupanti par Mariupoles atjaunošanas kuratoriem vēlas nozīmēt čečenus, lai tie tiktu galā ar nepakļāvīgiem iedzīvotājiem, raksta aģentūra UNIAN.
Saskaņā ar Ukrainas militārās izlūkošanas datiem Krievijas iebrukumā piedalījušies aptuveni 2500 karotāju no Čečenijas. No tiem aptuveni 100 esot nogalināti, bet 300 ievainoti.
Ostas pilsēta Mariupole aplenkumā nonāca jau no pirmajām Krievijas pilna mēroga iebrukuma dienām.
Azovstaļ" teritorija ar pazemes tuneļu un bunkuru sistēmu bija pēdējā pretestības sala Mariupolē. Karavīri iepriekš noraidīja Krievijas padošanās ultimātus un apliecināja gatavību cīnīties līdz galam. Tomēr situāciju apgrūtināja atrašanās aplenkumā ar ierobežotu pārtikas, ūdens, medikamentu un munīcijas daudzumu nemitīgas bombardēšanas un uzbrukumu apstākļos.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā.
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
