Pēdējo nedēļu laikā Krievija ir atlaidusi augsta ranga komandierus, kuri slikti pārvaldījuši iebrukuma Ukrainā sākuma fāzi, teikts jaunākajā izlūkošanas informācijā, kuru publicējusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.
Ģenerālleitnants Serhijs Kisels, kurš komandēja elites 1. gvardes tanku armiju, ir atstādināts no amata par neveiksmīgo Harkivas ieņemšanas mēģinājumu. Viceadmirālis Igors Osipovs, kurš komandēja Krievijas Melnās jūras floti, visticamāk, ir atstādināts pēc kreisera "Moskva" nogrimšanas aprīlī, raksta Londona.
Krievijas ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs, visticamāk, paliks amatā, taču nav skaidrs, vai viņam joprojām uzticas Vladimirs Putins, ziņo Londona.
Tāpat Lielbritānijas ministrija ziņo, ka Krievijas militārajā un drošības sistēmā, iespējams, ir izplatīta piesegšanas un grēkāžu meklēšanas kultūra. Daudzu iebrukumā Ukrainā iesaistīto amatpersonu uzmanību, visticamāk, arvien vairāk novērsīs centieni izvairīties no personīgās atbildības par Krievijas darbības neveiksmēm. Britu izlūki ziņo, ka tas radīs papildu spriedzi Krievijas centralizētajam komandēšanas un kontroles modelim, jo virsnieki arvien vairāk mēģinās panākt, ka ar galveno lēmumu pieņemšanu nodarbojas viņu priekšnieki. Krievijai šādos apstākļos būs grūti atgūt iniciatīvu, secina Londona.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā.
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.