Zaporižja Krievu karakuģis
Foto: SIPA/Scanpix/LETA

Ukraina pēc kara tiks veidota kā valsts ar augstu drošības līmeni, izmantojot labākās drošības tehnoloģijas pēc vadošo valstu parauga, ceturtdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, tiešsaistē tiekoties ar augstskolu studentiem un rektoriem.

"Šodien mēs cīnāmies par to, lai mums būtu labāk nekā citās valstīs. Un tāpēc drošības jautājums šodien ir vissvarīgākais. Valsti, sevišķi infrastruktūru, mēs celsim Izraēlas un citu vadošo valstu līmenī, kur cilvēki ir sapratuši, ka viņiem blakus dzīvo kāds, kas jebkurā brīdī var atnest nelaimi. (..) Mēs esam apvienojuši ne tikai mūsu pilsoņus, mēs esam apvienojuši ap Ukrainu citas valstis. Un tāpēc ir neatgriezenisks ceļš uz priekšu gan drošības lietās, gan mūsu valsts mūsdienīgumā," sacīja Zelenskis.

"Bet pašlaik mēs cīnāmies par savu valsti. Gala stadija ir vissarežģītākā. Tā ir asiņaina. Mēs nevaram norobežoties un pateikt: viss, karš ir beidzies. Droša situācija pilnībā strādās tikai tad, kad mēs atbloķēsim mūsu pilsētas un kad pabeigsim karu. Bet šodien mums jāzina, ka mūsu armijas mūsdienīga pārbruņošana, mūsdienīga pretgaisa aizsardzība ir tas, ar ko mēs nodarbojamies. Lai kādi gadījumi būtu nākotnē, tie nedrīkst ietekmēt mūsu dzīvi, drošības situāciju. Tāpēc valsti mēs veidosim pēc labākajām drošības tehnoloģijām," uzsvēra Ukrainas prezidents.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir kļuvis par gada ietekmīgāko cilvēku pēc amerikāņu žurnāla "Time" lasītāju versijas.

Zelenskis saņēmis vairāk nekā 3,3 miljonus lasītāju balsu, kas ir 5% no visām balsīm, teikts šī žurnāla rakstā.

"Time" veica ikgadējo lasītāju aptauju, lai noteiktu 2022. gada ietekmīgākos 100 cilvēkus, un pirmo vietu ieguva Zelenskis.

"Kad februārī Krievijas karaspēks sāka pilna apjoma iebrukumu Ukrainā, Zelenskis - komiķis, kuram nebija politiskas pieredzes pirms ievēlēšanas par Ukrainas prezidentu 2019. gadā - iznāca pasaules arēnā un saliedēja līderus Ukrainas atbalstam," teikts "Time" rakstā.

Otro vietu lasītāju balsojumā ieguva uzņēmumu "Tesla" un "SpaceX" ģenerāldirektors Īlons Masks, saņemot 3,5% balsu. Pērn Masks bija ieņēmis pirmo vietu šajā reitingā.

Trešajā vietā ar 3,4% balsu bija Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

"Gada sākumā Džonsons saskārās ar negatīvu reakciju un policija viņam piesprieda naudassodu, kad parādījās ziņas par to, ka viņš pārkāpis savas konservatīvo valdības karantīnas noteikumus. 2020. gada jūnijā viņš bija piedalījies dzimšanas dienas ballītē savā birojā Dauningstrītā. Pirmajā sēdē britu premjerministrs, kurš atzīts par likumpārkāpēju, atvainojās, bet pateica, ka nav tīši pārkāpis noteikumus," norādīja "Time".

Ceturto vietu ieguva medicīnas darbinieki, kas palīdz pasaulei cīnīties ar Covid-19. Piekto vietu ieņēma ASV prezidents Džo Baidens, saņemot 3,1% lasītāju balsu.

"Time" 2022. gada ietekmīgāko cilvēku galīgais saraksts tiks publicēts 23. maijā. Tajā vēl var tikt veiktas izmaiņas, jo žurnāla redaktori vēl nav nobalsojuši.

Ukrainu pametuši 6,2 miljoni cilvēku

Krievijas uzsāktā kara dēļ no Ukrainas uz ārvalstīm ir devušies vairāk nekā 6,2 miljoni bēgļu, paziņoja Ukrainas iekšlietu ministra vietniece Mērija Akopjana starptautiskā konferencē "ES solidaritāte ar Ukrainu: no kara bēgošo cilvēku aizsardzība".

"Saskaņā ar pēdējiem datiem, vairāk nekā 6 miljoni 200 tūkstoši (6 223 821) ukraiņu ir bēguši no kara, un vairāk nekā 5 miljoni (5 358 079) aizbraukuši uz Eiropas Savienības (ES) valstīm. Vislielākais skaits cilvēku (3 357 984) aizbraukuši uz Poliju, un vismaz puse no viņiem ir tur palikusi. Vairāk nekā 1,2 miljoni Ukrainas pilsoņu jau ir reģistrējušies pagaidu aizsardzībai ES valstīs," informēja ministra vietniece.

Viņa sacīja, ka tas ir diezgan nopietns slogs Eiropas valstīm. Kā piemēru Iekšlietu ministrija minēja situāciju Čehijā, kur pagaidu uzturēšanās vīzas saņēmuši 344 tūkstoši ukraiņu, kas skaitliski atbilst trim procentiem no Čehijas iedzīvotāju skaita.

Akopjana uzsvēra, ka masveida migrācijas procesu dēļ eksistē augsts cilvēku tirdzniecības risks. Ukrainas pilsoņi, kas bija spiesti atstāt valsti Krievijas pilna apjoma iebrukuma dēļ, saskaras ar risku kļūt par cilvēku tirdzniecības upuriem. Pirmām kārtām pastāv augsta iespējamība, ka piespiedu pārceļotāji varētu tikt ievilkti noziedzīgā darbībā vai darba ekspluatācijā, atzīmēja Akopjana.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!