Krievijas līderu, militāro komandieru un viņu sabiedroto noziegumi pret Ukrainu būtu jāizmeklē īpašam starptautiskajam tribunālam, uzskata Eiropas Parlaments (EP).
Ceturtdien pieņemtā rezolūcijā EP aicina Eiropas Savienības (ES) iestādēm un dalībvalstīm veikt visus nepieciešamos pasākumus starptautiskajās tiesās un procesos, lai atbalstītu Krievijas un Baltkrievijas valdošo režīmu kriminālvajāšanu par kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci, genocīdu un agresiju, informē parlamenta preses dienestā.
Šīs izmeklēšanas un ar to saistītās kriminālvajāšanas jāattiecina uz visu Krievijas bruņoto spēku personālu un valdības amatpersonām, kas iesaistītas kara noziegumos, uzsver rezolūcijas autori.
Deputāti aicina dalībvalstis atbalstīt īpaša starptautiska tribunāla izveidi, lai sodītu par noziegumiem, kas ir ārpus Starptautiskās krimināltiesas jurisdikcijas, un sauktu pie atbildības Krievijas un tās sabiedroto politiskos līderus un militāros komandierus.
EP deputāti arī vēlas, lai Eiropas Savienība pēc iespējas ātrāk nodrošinātu visus nepieciešamos cilvēkresursus. budžetu, kā arī administratīvo, izmeklēšanas un loģistikas atbalstu šāda tribunāla izveidei.
Zvērības, par kurām tiek ziņots, tostarp pilsētu neselektīva apšaude, piespiedu deportācijas, aizliegtas munīcijas izmantošana, uzbrukumi civiliedzīvotājiem, kuri cenšas bēgt pa humānajiem koridoriem, civiliedzīvotāju nogalināšana, seksuālā vardarbība, ir rupji starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi, kas var tikt kvalificēti kā kara noziegumi, par kuriem līdz šim neviens nav ticis ne vajāts tiesas ceļā, ne sodīts, uzsver deputāti.
Jārīkojas ir strauji, jo joprojām notiekošās karadarbības dēļ pastāv risks, ka kara noziegumu pierādījumi tiks iznīcināti, brīdina parlamentārieši.
EP deputāti arī pauž atbalstu Starptautiskās krimināltiesas prokurora sāktajai izmeklēšanai un ANO Augstās cilvēktiesību komisāres biroja izmeklēšanas komisijas darbam, kā arī neatkarīgu pilsoniskās sabiedrības organizāciju centieniem vākt un saglabāt pierādījumus par kara noziegumiem.
Deputāti atzinīgi vērtē Lietuvas, Polijas un Ukrainas izveidoto kopējo izmeklēšanas komandu, kuru koordinē ES Krimināltiesiskās sadarbības aģentūra "Eurojust", un kurā piedalīsies Starptautiskās krimināltiesas Prokuratūra. Parlaments mudina arī citas dalībvalstis pievienoties kopējai izmeklēšanas komandai.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
