Ukrainas aizstāvis Dmitro Kozackis, kurš uzņēmis skarbās fotogrāfijas ar ievainotajiem karavīriem Mariupoles metalurģijas rūpnīcā, domājams, atrodas Krievijas spēku gūstā, liecina viņa ieraksti mikroblogošanas vietnē "Twitter".
"Tas arī viss. Paldies, "Azovstaļ", par patvērumu. Manas nāves un dzīve vieta," viņš raksta.
Atsevišķā ierakstā Kozackis ielicis saiti uz savām fotogrāfijām "Google" diskā.
"Starp citu, kamēr esmu gūstā, es atstāšu jums labākās kvalitātes fotogrāfijas. Nosūtiet tās visām žurnālistikas balvām un foto konkursiem. Ja es kaut kur uzvarēšu, tas būs ļoti jauki pēc atbrīvošanas. Paldies visiem par atbalstu. Uz tikšanos," Kozackis rezumē.
Ziņots, ka 16. maijā sākta Ukrainas karavīru evakuācija no "Azovstaļ" uz Krievijas kontrolētajām teritorijām. Kijiva informēja, ka tā ir vienīgā izeja Mariupoles aizstāvju dzīvību glābšanai un ka ukraiņi tiks samainīti pret krievu armijas gūstekņiem. Tomēr, kad un kā tas notiks, pilnīgas skaidrības nav.
Pulka "Azov" komandieris Deniss Prokopneko piektdien paziņoja, ka no augstākās vadības bija pavēle saglabāt karavīru dzīvības un pārtraukt pilsētas aizsardzību.
"Izdevās evakuēt civilos, smagi ievainotie saņēma nepieciešamo palīdzību – viņus izdevās evakuēt ar sekojošu apmaiņu un nogādāšanu uz Ukrainas kontrolēto teritoriju. Kas attiecas uz kritušajiem varoņiem – process turpinās. Un ceru, ka tuvākajā laikā tuvinieki un visa Ukraina varēs ar godu apglabāt savus varoņus," turpina komandieris.
Ukraina 17 maijā informēja, ka evakuēti pavisam 264 Ukrainas aizstāvji, no kuriem 53 smagi ievainotie. Amatpersonas neatklāja, cik karavīru vēl palikuši rūpnīcas teritorijā, kā arī nav komentējušas tālāko evakuācijas gaitu.
Savukārt Krievijas piektdien paziņoja, ka no "Azovstaļ" kopš pirmdienas iznākuši jau aptuveni 2000 Ukrainas karavīru.
"Azovstaļ" teritorija ar pazemes tuneļu un bunkuru sistēmu ir pēdējā pretestības sala Mariupolē. Karavīri iepriekš noraidīja Krievijas padošanās ultimātus. Tomēr situāciju apgrūtināja atrašanās aplenkumā ar ierobežotu pārtikas, ūdens, medikamentu un munīcijas daudzumu nemitīgas bombardēšanas un uzbrukumu apstākļos.
Ostas pilsēta Mariupole aplenkumā nonāca jau no pirmajām Krievijas pilna mēroga iebrukuma dienām.
Azovstaļ" bunkuros bija patvērušies arī simtiem civiliedzīvotāju, kurus beidzot izdevās pilnībā evakuēt 7. maijā. Tiek lēsts, ka Mariupolē bojāgājušo civiliedzīvotāju skaits ir vairāk nekā 20 tūkstoši.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā.
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
