Baltkrievija pie robežas ar Ukrainu Brestas un Gomeļas apgabalos turpina uzturēt līdz septiņiem armijas bataljoniem, piektdien paziņojis Ukrainas Aizsardzības ministrijas runasvīrs Oleksandrs Motuzjaniks.
"Baltkrievijas Republikas bruņoto spēku vienības, skaitā līdz septiņiem bataljoniem, turpina stiprināt Baltkrievijas-Ukrainas robežas posmu Brestas un Gomeļas apgabalos. Tāpat saglabājas raķešu un aviācijas triecienu draudi pa objektiem mūsu valstī no Baltkrievijas teritorijas," runasvīru citē aģentūra UNIAN.
Savukārt Ukrainas Žiromiras apgabala Militārās administrācijas vadītājs Vitālijs Bunečko informē, ka turpinās aizsardzības nostiprināšanas iespējama uzbrukuma gadījumam.
"Mēs neesam apstājušies ne minūti vēl kopš pirmskara laikiem. Mūsu karavīru un teritoriālās aizsardzības nopelns ir tāds, ka mūsu ziemeļu kaimiņš izteicās, ka no Baltkrievijas uz Ukrainu var braukt tikai traktori. Tas, ko mēs darām un darījām, turpinot stiprināt aizsardzības līnijas, ir viens no iemesliem, kāpēc baltkrievu karavīri nav ienākuši Ukrainas teritorijā. Es nevaru atklāt, ko mēs darām uz robežas, bet es varu apliecināt, ka mēs pastāvīgi stiprinām aizsardzības līnijas," skaidro Bunečko.
Mēģinājumi ienākt Ukrainā no Baltkrievijas puses iebrucējiem beigsies ar atkāpšanos un "starp kājām iespiestu asti", viņš papildina.
Piektdienas rītā okupantu raķešu triecienā Žitomiras apgabala pilsētā Malinā cietuši trīs cilvēki, ziņo UNIAN.
Saskaņā ar Ukrainas izlūkdienesta ziņām Baltkrievijā līdz 21. maijam notiek "kaujas gatavības pārbaudes otrais etaps" un saglabājas raķešu un aviācijas uzbrukumu draudi no Baltkrievijas teritorijas.
Krievija spēki iebrukuma Ukrainā laikā izmanto arī Baltkrievijas teritoriju.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
