Austrijas prezidents Aleksandrs van der Bellens svētdien paziņoja, ka kandidēs šogad gaidāmajās vēlēšanās.
78 gadus vecais liberāļu politiķis, kurš agrāk vadīja Zaļo partiju, tviterī paziņoja, ka Austrijai un Eiropai ir sarežģīti laiki Covid-19 pandēmijas, Krievijas iebrukuma Ukrainā, to ietekmes uz ekonomiku, kā arī klimata pārmaiņu radīto problēmu dēļ.
"Es vēlētos turpināt izmantot savu pieredzi mūsu valsts labā," rakstīja van der Bellens, solot pilnībā koncentrēties uz prezidenta amata pienākumiem pirms "īsas, godīgas, caurskatāmas un visā visumā vienkāršas" priekšvēlēšanu kampaņas rudenī.
Pagaidām nav zināmi nedz citi iespējamie kandidāti, nedz vēlēšanu norises datums. Austrijas prezidents tiek ievēlēts uz sešiem gadiem. Austrijas prezidentam lielā mērā ir ceremoniāla loma, tomēr liela nozīme ir iekšējo politisko krīžu risināšanā.
Pirms sešiem gadiem notikušo vēlēšanu otrajā kārtā van der Bellens uzvarēja galēji labējās Brīvības partijas (FPÖ) kandidātu Norbertu Hoferu.
2016. gada prezidenta vēlēšanas ilga teju gadu.
Pirmā kārta notika aprīlī, bet maijā - otrā kārta, kurā ar nelielu balsu pārsvaru uzvarēja van der Bellens.
FPÖ rezultātu apstrīdēja tiesā, uzstājot, ka balsošanas gaitā pieļautas nelikumības. Rezultātā decembrī otrā kārta tika rīkota atkārtoti, un tajā van der Bellens uzvarēja ar krietni lielāku balsu pārsvaru.
Van der Bellena amata termiņa laikā bijušas vairākas valdības krīzes Austrijā. 2019.gadā sabruka konservatīvā kanclera Sebastiana Kurca valdības koalīcijas, bet pērn rudenī demisionēja otrā Kurca, kurš bija atgriezies kanclera amatā, valdība. Tad Austrijai bija trīs kancleri divos mēnešos, un tagad valdību vada Karls Nēhammers.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
