Otrā pasaules kara laikā tika sakauts fašims, tomēr tagad tas ir atpakaļ un šoreiz Krievijas veidotajā politikā. Lai arī dažkārt bailes par šo ideoloģiju saistās ar Hitleru un holokaustu, fašisma ideoloģija radusies Itālijā un kļuvusi zināma citviet Eiropā. Tas bieži vien rada dažādu izpratni par fašisma definīciju, bet pētnieki ir definējuši vairākus pamatkritērijus, kuriem šobrīd atbilst arī Krievija, raksta profesors.
Krievijā, kā agrāk ap nacistiskās Vācijas diktatoru Ādolfu Hitleru, pastāv personības kults ap Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Tajā ir mīts par valdošās varas pagātnes zelta laikmetu, ko spēs atjaunot tikai spēks. Krievijas gadījumā – brutālais karš pret Ukrainu.
Profesors NYT skaidro, ka diemžēl tā nav pirmā reize, kad Ukraina ir fašistiskā režīma kara upuris. Šīs valsts iekarošana bija Hitlera galvenais kara mērķis 1941. gadā. Viņš plānoja aizstāt padomju varu ar savu un gūt labumu no Ukrainas lielā lauksaimniecības potenciāla. Padomju Savienību piemeklētu bads, turpretim Vācija kļūtu par impēriju. Viņš iedomājās, ka tas būs viegli, jo Padomju Savienība, pēc viņa domām, bija mākslīgs radījums un ukraiņi - koloniāla tauta.
Hitlera iebrukumam un Putina karam Ukrainā ir ciešas līdzības. Kremlis Ukrainu definē kā mākslīgu valsti un domā, ka likvidējot nelielu politisko eliti, sabiedrība bez pretenzijām pieņems okupantu režīmu. Šobrīd Krievija aptur arī Ukrainas pārtikas produktu eksportu, veicinot iespējamu badu dienvidu valstīs, norāda Snaiders.
Karš pret Ukrainu ir ne tikai atgriešanās tradicionālajā fašistu kaujas laukā, bet arī atgriešanās pie fašistiskās valodas un prakses. Tā kā Putins runā par fašistiem kā ienaidnieku, sabiedrībai varētu būt grūti aptvert, ka viņš patiesībā pats tāds varētu būt. Naida runa, kas vērsta pret ukraiņiem, it kā atvieglo viņu slepkavību, kā tas tika novērots Bučā, Mariupolē un citās Ukrainas daļās. Masu kapi nav kaut kāda kara nejaušība, bet gan paredzamas fašistu veidota kara sekas.
Snaiders uzskata, ka fašistu vadonis ir jāsakauj. Tas nozīmē, ka tiem, kas iebilst pret šādu ideoloģiju, ir jādara viss nepieciešamais, lai viņu sakautu. Tikai tad režīms sabruks. Ja Krievija Ukrainā uzvarēs, tā nebūs tikai demokrātijas iznīcināšana ar spēku. Tā būs demokrātijas demoralizācija.
Ja Ukraina nebūtu pretojusies, tas būtu bijis tumšs pavērsiens demokrātijai visā pasaulē un ja Ukraina neuzvarēs, tad demokrātijām sagaidāma gadu desmitiem ilga tumsa, brīdina profesors Snaiders.