NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs Pasaules Ekonomikas forumā Šveices pilsētā Davosā savā runā brīdināja, ka vērtības ir nozīmīgākas par peļņas gūšanu.
"Brīvība ir svarīgāka par brīvu tirdzniecību. Mūsu vērtību aizsardzība ir svarīgāka par peļņu," savā runā brīdina NATO vadītājs.
Stoltenbergs īpaši uzsvēra tirdzniecību ar Krieviju un Ķīnu. "Rietumiem nevajadzētu mainīt ilgtermiņa drošības vajadzības pret īstermiņa ekonomiskajām interesēm", sacīja Stoltenbergs, paskaidrojot, ka "tā ir no Krievijas iebrukuma Ukrainā gūta svarīga mācība".
"Karš parāda, kā ekonomiskās attiecības ar autoritāriem režīmiem, piemēram, Krieviju un Ķīnu, var radīt ievainojamību, tostarp enerģētikas jomā", viņš uzsvēra. Ģenerālsekretārs arī brīdināja par riskiem, ko rada augsto tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta, eksportēšana un ārvalstu kontrole pār kritisko infrastruktūru, piemēram, 5G tīklu.
Stoltenbergs atzīmēja, ka jaunie 5G tīkli ir daļa no valstu "kritiskās infrastruktūras" un tīklu kontrolei ir ļoti svarīga nozīme drošības jomā. "Mēs nevaram teikt, ka peļņas un brīvās tirdzniecības interesēs mēs vienkārši atveram tos tīklus arī tiem piegādātājiem, kuri patiesībā nav uzticami mūsu drošības ziņā," viņš sacīja.
"Starptautiskā tirdzniecība neapšaubāmi ir nesusi lielu labklājību, taču mums ir jāatzīst, ka mūsu ekonomiskās izvēles ietekmē mūsu drošību," skaidroja Stoltenbergs. Fakts, ka Eiropas valstis no Maskavas var nopirkt tik daudz gāzes, cik vien vēlas, ir "nepareizi" un "bīstami," viņš uzskata. "Tas nodrošina Krievijai instrumentu mūsu izmantošanai un iebiedēšanai. Ar nožēlu jāatzīst, ka tagad tas ir skaidri pierādīts", Stoltenbergu citē BBC.
Bijušais Norvēģijas premjerministrs Krievijas karu pret Ukrainu raksturoja kā globālās kārtības "noteikumu mainītāju", uzsverot, ka NATO uzdevums ir novērst konflikta izplatīšanos, vienlaikus turpinot palīdzēt Ukrainai sevi aizstāvēt.
Ģenerālsekretārs skaidri norādīja, ka alianse aizstāvēs "katru NATO teritorijas collu", ko pierādot liels alianses kolektīvās aizsardzības un atturēšanas spēju pastiprinājums, tostarp 100 000 karavīru, kas pašlaik atrodas paaugstinātā kaujas gatavībā.
Somijas un Zviedrijas lēmums par dalību NATO liecina, ka "Eiropas drošību nediktēs vardarbība un iebiedēšana", piebilda Stoltenbergs. Viņš uzsvēra, ka NATO paplašināšanās ir bijusi vēsturiska veiksme un ir izplatījusi brīvību un demokrātiju visā Eiropā.
Eiropa ir saņēmusi pārmetumus par to, ka tā, maksājot par Krievijas energoresursiem, palīdz finansēt Maskavas karu Ukrainā. Pašlaik Eiropas Savienība veic pasākumus, lai līdz 2022. gada beigām par divām trešdaļām samazinātu savu atkarību no Krievijas gāzes importa. Tikmēr Krievija ir pārtraukusi gāzes un elektrības piegādi Somijai, kopš tā paziņoja par ambīcijām pievienoties NATO. Arī Polijai un Bulgārijai gāzes piegādes tika pārtrauktas pēc atteikšanās par to maksāt Krievijas rubļos.
Pēdējos gados bažas rada Ķīnas uzņēmumu iesaistīšanās telekomunikāciju tīklos. Apvienotā Karaliste, ASV, Austrālija un Jaunzēlande jau ir aizliegušas Ķīnas lielākajiem telekomunikāciju iekārtu ražotājiem iesaistīties 5G tīklu nodrošināšanā.
Pagājušajā nedēļā par šādu aizliegumu Ķīnas kompānijām paziņoja arī Kanāda. Tās ārlietu ministrs Fransuā Filipe Šampaņs skaidroja, ka tas palīdzēs "aizsargāt kanādiešu drošību", vēsta BBC.
Uzņēmumi ir paziņojuši, ka šis solis ir tīri politisks. Savukārt Stoltenbergs sacīja, ka viņš neiebilst pret tirdzniecību ar Ķīnu.
Jau ziņots, ka Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!