Kremļa karu nosodījušais krievu diplomāts Bondarevs pauž bažas par savu drošību

"Es baidos par savu drošību," intervijā atzīst Bondarevs. Tomēr lēmums par politiskā patvēruma lūgšanu ārzemēs vēl nav izsvērts, viņš piebilda.

Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs noliedza, ka Kremlī būtu iepzinušies ar Bondareva paziņojumu, kurā diplomāts nosodījis iebrukumu Ukrainā.

"Iespējams, te ir runa par to, ka Bondareva kungs vairs nav ar mums, bet drīzāk ir pret mums," Peskovu citē aģentūra "Interfax".

"Viņš nosoda Krievijas vadības rīcību, bet to atbalsta praktiski visi Krievijas iedzīvotāji. Tātad šis kungs ir nostājies pret visas mūsu tautas konsolidēto viedokli," piebilda Kremļa preses sekretārs.

Bondarevs intervijā BBC apgalvo, ka viņš pilnībā nepiekrīt savas valdības rīcībai vismaz no februāra. "Es vairs nevēlos, lai mani ar to saistītu," viņš skaidroja. "Jautājums pat nebija, darīt to vai nē. Bija lēmums atstāt amatu un bija svarīgi saprast, kad to darīt. Es neredzēju nekādas citas alternatīvas," stāsta bijušais diplomāts.

Jautāts, vai viņš baidās par savu drošību, Bondarevs atzīst: "Domāju, ka jā." Savās atbildēs viņš skaidroja, ka 24. februārī, kad sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, ir bijis šokēts.

"Es biju šokā tāpat kā jebkurš normāls cilvēks. Pirmais, ko es dzirdēju 24.februāra rītā, ir tas, ka krievu aviācija bombardē Kijivu un Harkivu. Pēdējo reizi šīs pilsētas tika bombardētas Otrajā pasaules karā. Tad to darīja vācieši. Tagad to darām mēs. Es domāju, ka visiem krieviem vajadzētu būt par to šokētiem," BBC citē viņa teikto.

Bondarevs tomēr atzīst, ka līdzīgas izjūtas – šoks un sašutums – Krievijas Ārlietu ministrijā nav izplatītas. "Es domāju, ka lielākā daļa klausās propagandā un priekšnieku norādījumos. Ministrijā ir noteikta hierarhija, kura jāievēro. Daudzus gadus kritiska pieeja ministrijas darbam pamatā tika noraidīta. Tādēļ lielākā daļa ļaudis tic visam, ko viņiem saka, bez patstāvīgas spriestspējas," atklāts ir bijušais diplomāts.

Raksturojot bijušo kolēģu attieksmi, Bondarevs spriež: "Esmu runājis ar saviem kolēģiem. Sākumā bija prieks, apmierinātība, pat eiforija. Beidzot Krievija spēra radikālus soļus. Tagad mani bijušie kolēģi vairs nav tik priecīgi, tādēļ ka mums pirmo reizi ir parādījušās problēmas ar ekonomiku. Bet man nešķiet, ka lielākā daļa no viņiem nožēlos vai mainīs savu viedokli. Viņi varbūt kļūs nedaudz mazāk radikāli, ne tik agresīvi. Bet ne miermīlīgi."

Jautāts, vai ņemot vērā to, ko iepriekš ir teicis Krievijas prezidents, viņš saprot, ka var tikt uzskatīts par savas valsts nodevēju, Bondarevs atbildēja: "Es domāju, ka mani par tādu jau uzskata."

Bijušais diplomāts vēl nezina, kāda ir Krievijas Federācijas Ženēvas pārstāvniecības vadītāja ANO lietās Genādija Gatilova reakcija uz viņa paziņojumu.

"Es neesmu ar viņu ticies kopš atlūguma iesniegšanas. Pēc tam neesmu devies misijā un nezinu, kāda ir viņa reakcija. Bet domāju, ka tā nebūs pozitīva."

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.