Starp NATO valstīm pastāvot neformāla vienošanās par noteikta bruņojuma veidu nepiegādāšanu Ukrainai, lai izvairītos no tiešas militāras konfrontācijas ar Krieviju, atsaucoties uz vācu medijiem DPA un "Zeit Online", vēsta aģentūra UNIAN.
Vācijas ziņu aģentūra DPA skaidro, ka ar šādu vienošanos alianse vēlas līdz minimumam samazināt konfrontāicjas risku. Runa ir par Rietumu tanku un kaujas lidmašīnu piegādēm, ko Maskava varētu uztvert kā tiešu Rietumu iesaistīšanos karā.
Par to, ka pastāv šāda neformāla vienošanās, aģentūrai DPA apstiprinājis arī Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas (SPD) pārstāvis Volfgangs Gelmiks. Parlamenta Aizardzības komiteja par to esot informēta maija vidū.
Saskaņā ar kādas NATO amatpersonas teikto galējais lēmums par dažādu ieroču piegādēm paliek katras atsevišķās dalībvalsts ziņā, raksta DPA. Līdz šim alianses dalībnieki gan esot pieturējušies pie neformālas vienošanās, daļēji arī tāpēc, ka baidās palikt bez partneru atbalsta Krievijas uzbrukuma gadījumā.
Polija tieši šī iemesla dēl pirms vairāk nekā diviem mēnešiem atturējusies piegādāt Ukrainai padomju iznīcinātājus MiG-29, atzīmē aģentūra.
ASV bruņoto spēku virspavēlnieks Eiropā Tods Daniels Volterss vēl martā sacīja, ka MiG-29 piegādes ir "augsta riska scenārijs", jo Maskava tās var nepareizi novērtēt un izraisīt eskalāciju starp Krieviju un NATO.
Francijas prezidents Emanuels Makrons pēc īpašā NATO samita par ieroču piegādēm sacījis, ka "pastāv robežas", lai nekļūtu par vienu no kara pusēm, atgāidina UNIAN.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis iepriekš uzsvēra, ka smago ieroču piegāde Ukrainai ir labākais ieguldījums stabilitātes saglabāšanā pasaulē.
23. maijā ASV bruņoto spēku Eiropā bāzē Ramšteinā notika otrā NATO valstu aizsardzības ministru sanāksme.
Pēc tikšanās ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins sacīja, ka valstis plāno piegādāt Ukrainai pretkuģu raķetes, reaktīvās atilērijas sistēmas, tankus un munīciju, atgādina UNIAN.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
