CNN: ASV gatavojas nosūtīt Ukrainai tālas darbības raķešu sistēmas

Raķešu sistēmas būtu daļa no lielas militārās un drošības atbalsta programmas Ukrainai, par ko Vašingtona varētu paziņot jau nākamajā nedēļā.

Augstas Ukrainas amatpersonas, tostarp prezidents Volodimirs Zelenskis, pēdējās nedēļās ir lūgušas ASV un sabiedrotajiem piegādāt Ukrainai daudzstobru reaktīvās raķešu sistēmas (MLRS). Šī tipa ASV sistēmas M270 var raidīt raķetes pret mērķiem simtiem kilometru attālumā – vairāk nekā jebkura pašlaik Ukrainas rīcībā esošā tāda veida iekārta. Kijiva uzsver, ka šādi ieroči būtiski ietekmētu situāciju frontē par labu Ukrainai.

Ukraina ASV lūgusi arī augstas mobilitātes raķešu artilērijas sistēmas (HIMARS) – vieglāku mobilo daudzstobru kompleksu uz riteņiem, kas šauj ar tām pašām MLRS raķetēm.

Pērnā gada rudenī HIMARS sistēmas ātra izvēršana, piegādājot to ar lidmašīnu, tika demonstrēta Spilves lidlaukā Rīgā. Atkarībā no munīcijas veida HIMARS var būt visai iespaidīgs darbības attālums – līdz pat aptuveni 500 kilometriem.

"Parastais" amerikāņu MLRS M270 ir izvietots uz kāpurķēžu platformas un atkarībā no munīcijas veida sasniedz aptuveni 30 – 500 kilometru tālus mērķus.

CNN skaidro, ka Baidena administrācija vairākas nedēļas atlikusi lēmuma pieņemšanu par MLRS nosūtīšanu, pastāvot bažām, ka Kijiva šīs sistēmas varētu izmantot pret mērķiem Krievijas teritorijā.

Pēdējās nedēļās smaga situācija izveidojusies Donbasā, kur krievi nomāc Ukrainas aizstāvjus ar savu pārspēku karavīru, tehnikas un artilērijas skaita ziņā. Galvenie okupantu centieni pašlaik vērsti uz Severodoneckas un Lisičanskas ieņemšanu.

Kā radījumā "Komandcentrs" trešdien skaidroja Zemessardzes kapteinis Jānis Slaidiņš, Severodnecka jau faktiski ir aplenkta un vienīgais no apdraudētās teritorijas izejošais ceļš jau atrodas Krievijas artilērijas apšaudes zonā. Vairāk par situāciju ap Severodonecku un Ukrainā var lasīt šeit.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.