Krievijas armijas karavīru šajā pavasarī Ukrainā masveidā veiktās laupīšanas un marodierisms nav īpaši liels pārsteigums, ja atceras 2. pasaules kara notikumus. Padomju karavīriem "atbrīvojot" teritorijas uz rietumiem no Padomju Savienības, marodierisms bija sūra kara ikdiena, kas it īpaši uzplauka okupētajā Vācijas teritorijā. Ja vienkāršie karavīri pārsvarā zaga pulksteņus un citus sīkumus, kas ietilpa viņu mantu maisos, tad augstākie virsnieki "trofejas" krāva sev vagoniem. Pirmrindnieks Vācijas atbrīvošanā no dārglietām un citiem vērtīgiem priekšmetiem bija maršals Georgijs Žukovs.
"Nonācām Flatovā – pirmā īstā vācu pilsēta. Pilsēta tukša. Šķiet, visi vācieši aizbēguši. Mūsu daļās neizdodas nodibināt kārtību. Pamestos, pustukšos dzīvokļos un pamestos restorānos, aptiekā un veikalos gandrīz visi ķer, ko māk. Viss komandanta rotas mācību vads ķer trofejas. [..] Sirenčenko velk no rokām gredzenus, tāpat Baranovs. Kokajevs alkst pēc trofejām, ko sūtīt mājās, mantas jau sūta Grišins un citi. Majors Kokajevs grib, lai Vaļunass vāc viņam zīdu un dārgumus. Neciena sudrabu un nepavisam kristālu. [..] Jaunākajam leitnantam Kirejevam zelta gredzeni, bet seja kā īstam bandītam. Tāpat Sirenčenko patīk zelts. Iegūstot to, izlej asinis un daudz, daudz asaru."
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
