Krievijas spēki pret Ukrainu liek lietā "pašu jaudīgāko konvencionālo ieroci", paziņojis Ukrainas Prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podļaks.
"Video redzama Krievijas ugunsmetēja sistēmas "Solncepek" darbība. Daži partneri svārstās, vai dot nepieciešamos ieročus, baidoties no eskalācijas. Eskalācijas?! Krievijas Federācija jau pret Ukraiņiem pielieto pašu jaudīgāko ieroci, kas nav kodolierocis, liekot cilvēkiem sadegt dzīviem. Varbūt ir laiks atbildēt necilvēkiem un nodot Ukrainai MLRS?" raksta Podoļaks.
"Solncepek" (TOS-1A) ir uzlabota versija Krievijas smagajai ugunsmetēja sistēmai "Buratino" (TOS-1). Tas tiek uzskatīts par vienu no biedējošākajiem mūsdienu kara ieročiem, dažkārt raksturots kā "elle zemes virsū".
Septiņdesmitajos gados PSRS izstrādātais ierocis sastāv no šasijas un stobriem, caur kuriem tiek šauti nevadāmi reaktīvie lādiņi. Šāviņš satur aizdedzinošu vai termobārisku vielu. Trāpījuma laikā degošā viela izplatās aerosola veidā un šis gāzes mākonis uzsprāgst.
Modernizētās "Buratino" versijas "Solncepek" Krievija iepriekš izmantojusi karā Sīrijā. Šīs sistēmas Ukrainā pamanītas jau pirms pilna mēroga iebrukuma, kā arī pēc 24. februāra.
"Solncepek" pieder termobārisko ieroču kategorijai un tā primārais pielietojums ir attīrīt pēc ķīmiskā uzbrukuma piesārņotu teritoriju, visas bīstamās vielas izdedzinot, raidījumā "Komandcentrs" skaidroja Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandieris pulkvedis Kaspars Pudāns. Taču to var izmantot arī pret pretinieku. Ierocis rada vakuumu, visu izdedzina un nogalinās arī ierakumos un aizsardzības būvēs esošus cilvēkus. Pudāns paredzēja, ka tā pielietošanas riski pastāv, sevišķi okupantiem saskaroties ar sīvu ukraiņu pretestību. Pilns raidījums ar Pudāna skaidrojumu skatāms te.
Savukārt MLRS ir daudzstobru reaktīvās raķešu sistēmas, kuras Ukraina vēlas saņemt no sabiedrotajiem. Raidsabiedrība CNN piektdien vēstīja, ka ASV prezidenta administrācija jau nākamajā nedēļā varētu paziņot, ka piegādās Ukrainai šādas sistēmas.
Šī tipa ASV sistēmas M270 var raidīt raķetes pret mērķiem simtiem kilometru attālumā – vairāk nekā jebkura pašlaik Ukrainas rīcībā esošā tāda veida iekārta. Kijiva uzsver, ka šādi ieroči būtiski ietekmētu situāciju frontē par labu Ukrainai.
CNN skaidro, ka Baidena administrācija vairākas nedēļas atlikusi lēmuma pieņemšanu par MLRS nosūtīšanu, pastāvot bažām, ka Kijiva šīs sistēmas varētu izmantot pret mērķiem Krievijas teritorijā.
Pēdējās nedēļās smaga situācija izveidojusies Donbasā, kur krievi nomāc Ukrainas aizstāvjus ar savu pārspēku karavīru, tehnikas un artilērijas skaita ziņā. Galvenie okupantu centieni pašlaik vērsti uz Severodoneckas un Lisičanskas ieņemšanu.
Kā radījumā "Komandcentrs" trešdien skaidroja Zemessardzes kapteinis Jānis Slaidiņš, Severodnecka jau faktiski ir aplenkta un vienīgais no apdraudētās teritorijas izejošais ceļš jau atrodas Krievijas artilērijas apšaudes zonā. Vairāk par situāciju ap Severodonecku un Ukrainā var lasīt šeit.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
