Piespiedu turēšana necilvēcīgos apstākļos, sieviešu izvarošana, piekaušana un nezināmu preparātu injekcijas – tā Krievijas gūstu raksturo no okupantu gūsta atbrīvotas militārperonas, vēsta portāls "RBK Ukraina".
Informāciju par bijušo gūstekņu stāstīto savā "Telegram" kanālā publicējusi valsts tiesībsardze Ludmila Deņisova. Saskaņā ar viņas teikto lielākā daļa no karavīriem okupantu gūstā nokļuvuši pie Mariupoles.
Sākumā gūstekņi turēti pagrabos un saimniecības ēkās, bet vēlāk pārvietoti uz militāro cietumu, Doņeckas pilsētas pirmstiesas aizturēšanas centru un labošanas darbu koloniju Nr.120. Turpmākais ceļš veda uz Tagangoras un Voroņežas izmeklēšanas izolatoriem, stāsta amatpersona.
Transportēšanas gaitā sagūstītajiem ar līmlenti aizlīmētas acis, galvā uzlikts maiss, bet rokas sasietas. Gūstā nokļuvušie nežēlīgi spīdzināti, piekauti un pazemoti, kā arī saņēmuši nāves draudus. Īpaši cietsirdīgi okupanti izturējušies pret Ukrainas Bruņoto spēku virsniekiem un pulka "Azova" cīnītājiem.
"Spīdzināšanas laikā okupanti lietoja knaibles, elektrošoku, sita ar triecienšauteni, ar steku, žņaudza, nospieda uz ceļiem un sita pa vēl nesadzijušām, atvērtām brūcēm, spārdīja ar kājām," raksturo Deņisova.
Ukrainas karavīri stāsta, ka krievi viņiem injicējuši nezināma veida narkotikas, kuras apzīmētas ar burtu "M". Pēc preparāta ievadīšanas viņi noģībuši un zaudēja atmiņu. Tāpat viņiem bijis jāmācās dzejolis ar tekstu "Piedodiet, dārgie krievi", jāpārzina Krievijas Federācijas simbolu – ģerboņa un karoga – tapšanas vēsture, kā arī no galvas jāiemācās Krievijas himna. Nesekmīga uzdevuma izpildes gadījumā pielietota spīdzināšana, informē Deņisova.
Starp gūstā nokļuvušajiem bija arī sievietes. Viņas liecināja, ka kamerā, kura ir paredzēta diviem līdz trim cilvēkiem, kopā uzturējušās 17-20 sievietes. Labierīcību vietā bijis spainis. Viņām liegta iespēja mazgāties, kā arī nav bijušas pieejamas higiēnas preces. Sievietes piespiestas vardarbīgām seksuālajām attiecībām. Okupanti izmantojuši arī īpašu psiholoģisko spiedienu – sieviešu acu priekšā piekauti ukraiņu karavīri.
Ievainotajiem Ukrainas karavīriem trūkusi vitāli svarīga medicīniskā palīdzība. Ārsts tos apskatījis tikai pirms pārvešanas uz karagūstekņu nometni Sevastopolē, kur tālāk palīdzību snieguši Starptautiskā Sarkanā krusta komitejas pārstāvji.
Dienišķais uzturs ir bijis 1,5 litri ūdens 30-40 cilvēkiem, maizes gabals un speķis, atstāsta Deņisova. Sagūstītajiem liegta iespēja sazināties ar radiniekiem.
Saskaņā ar 1949.gada Ženēvas konvencijas 70. pantu Starptautiskā Sarkanā krusta komitejas Centrālā meklēšanas aģentūra ir tiesīga saņemt datus par karagūstekņu identitāti. Šim nolūkam ir jāaizpilda speciāla karte, kura jānosūta aģentūrai uzreiz pēc nonākšanas gūstā. Krievijas pusē identitātes kartes tikušas aizpildītas tieši pirms gūstekņu maiņas, atzīmēja Deņisova.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
