Krievijas Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs noliedzis baumas, ka 69 gadus vecais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins būtu nopietni slims, ziņo raidsabiedrība BBC.
Plašsaziņas līdzekļos vairākkārt ir izskanējusi informācija, ka Putins, kuram šogad apritēs 70 gadi, iespējams, ir slims un cīnās ar vēzi.
Sergejs Lavrovs intervijā Francijas TV kanālam TF1 šādu informāciju noraidīja kā nepatiesu, piebilstot, ka Putins katru dienu parādās publikas priekšā un ir redzams, ka ar viņu viss ir kārtībā.
"Es nedomāju, ka saprātīgi cilvēki varētu saskatīt viņā slimības pazīmes," teica Lavrovs, "jūs varat viņu redzēt ekrānos, lasīt un klausīties viņa runas. Šīs baumas lai paliek uz to cilvēku sirdsapziņas, kuri tās izplata par spīti iespējai katru dienu novērtēt, kā kāds izskatās."
Atsevišķi mediji, atsaucoties uz avotiem britu izlūkdienestos, pagājušajā nedēļā ziņoja, ka Putins ir smagi slims. Baumas par diktatora veselību viņa varas gados gan ir parādījušās ne reizi vien.
Rietumu izlūkdienesti vēro gan fizisko, gan garīgo Putina veselības stāvokli, jo viņš ne tikai ir sācis pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, bet viņam ir arī pilnvaras lemt par kodoltriecienu, skaidro BBC.
Raidsabiedrības analītiķis Franks Gardners spriež, ka Putins pilnībā kontrolē savu rīcību, taču pakāpeniski kļūst arvien dusmīgāks uz Rietumiem.
Putina paranoju par to, ka NATO un Rietumi to vien vēlas, kā kaitēt Krievijai, ir pastirpinājusi divu gadu ilgā izolēšanās Covid-19 dēļ, spriež Gardners. Savukārt spekulācijas par diktatora slikto veselības stāvokli drīzāk ir vēlmju domāšana, nevis pierādījumos balstīts fakts, viņš secina.
Neilgi pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma par diskusiju objektu kļuva jautājums par Putuna garīgo veselību.
Tāpat medijos baumots, ka Putins slimo ar vēzi.
Savukārt pētnieciskais medijs "Proekt" ziņoja, ka Kremļa saimnieku braucienos pavadot vesela ārstu komanda.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
