Kā liecina medija "Ukraine World" 30. maijā publicētais video fragments, Skabejeva savā sarunu šovā atzīst, ka tagad Krievija ir spiesta "demilitarizēt" ne tikai Ukrainu, bet visu NATO.
"Varbūt ir pienācis laiks atzīt, iespējams, ka specoperācija Ukrainā ir beigusies tādā ziņā, ka ir sācies visīstākais karš, turklāt Trešais pasaules karš. Mēs esam spiesti nodarboties ne tikai ar Ukrainas, bet visas Ziemeļatlantijas alianses demilitarizāciju," Skabejeva saka video fragmentā, kurā plašāks konteksts nav dzirdams.
Tīmeklī atrodamos garākos ierakstos dzirdams, ka Skabejeva to pamato ar faktu, ka Ukrainas puse izmanto amerikāņu ieročus un konkrēti M777 haubices.
Jāatzīmē, ka Krievijas medijos Ukrainā notiekošo iebrukumu vairumā gadījumu vismaz līdz šim dēvēja tikai par "speciālo militāro operāciju", bet ne karu. Arī Krievijas augstākā amatpersonas izvairās no asiņainā uzbrukuma saukšanu par karu.
Tiesa, "specoperācija" acīmredzami nav ritējusi pēc plāna – Krievija ir cietusi smagus zaudējumus, atkāpusies no Kijivas apkārtnes un ceturtajā kara mēnesī līdz šim nav ieguvusi pilnīgu kontroli pār Luhanskas un Doņeckas apgabaliem, ko pēc neveiksmīgā galvaspilsētas ieņemšanas mēģinājuma Maskava pasludināja par operācijas galveno mērķi.
Pašlaik smagas kaujas turpinās Severodoneckas pilsētā.
Jau pēc pirmajām kara dienām, kad ātras uzvaras vietā okupantu spēki cieta lielus zaudējumus, Kremļa saimnieks Vladimirs Putins ķērās pie agresīvākas retorikas, izsludinot "īpašu pienākumu izpildes režīmu" stratēģiskajos kodolspēkos.
Arī Trešā pasaules kara piesaukšana no Maskavas puses neskan pirmo reizi. Piemēram, aprīļa beigās par Trešā pasaules kara iespējamību brīdināja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra "Stratcom" vecākā eksperte publiskās diplomātijas jautājumos Elīna Lange-Ionatamišvili maija beigās skaidroja, ka Krievijas sabiedrība tiek pamazām noskaņota ilgam karam.
Tāpat dažādos Krievijas propagandas resursos notiekošais tiek pasniegts kā karš pret Rietumiem un NATO. Krievija pauž neapmierinātību ar NATO valstu ieroču piegādēm Ukrainai.
Skabejevas atziņas izskan laikā, kad norisinās smagas kaujas Donbasā un Ukraina uzstāj, ka tai okupantu apturēšanai un padzīšanai ir nepieciešamas tālas darbības raķešu sistēmas. Iepriekš ASV mediji ziņoja, ka Kijiva no ASV varētu saņemt tāla darbības rādiusa raķetes , taču ASV prezidents Džo Baidens pirmdien to noraidīja. Tiesa, Ukraina joprojām saņemšot MLRS raķetes ar 70 kilometru sniedzamības attālumu.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
