Ukrainas armijas rindās katru dienu krīt 60 – 100 karavīri, bet vēl aptuveni 500 tiek ievainoti, intervijā medijam "Newsmax" atklājis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"Situācija ir ļoti smaga, mēs dienā zaudējam 60 – 100 karavīrus kā kritušos un aptuveni 500 tiek ievainoti kaujā. Mēs noturam savu aizsardzības līniju," teica Zelenskis.
Vissarežģītākā situācija ir Ukrainas austrumos, papildina prezidents.
Ja ņem mazāko Zelenska norādīto skaitli 60, tad 97 kara dienās Ukrainā jābūt kritušiem kā minimums 5800 karavīriem.
Ukraina kara laikā datus par saviem kritušajiem nepublisko. Vienīgo reizi 12. martā Zelenskis atklāja, ka 16 pirmajās kara dienās gājuši bojā 1300 Ukrainas karavīri.
Savukārt 28. maijā Ukrainas sporta un jaunatnes ministrs Vadims Gutcaits paziņoja, ka karā krituši vairāk nekā 50 sportisti, ziņoja aģentūra UNIAN.
Krievijas zaudējumi līdz šim saskaņā ar Ukrainas sniegtajiem datiem ir vairāk nekā 30 500 karavīru. Savukārt Lielbritānijas aizsardzības ministrija nesen lēsa, ka Krievija Ukrainā zaudējusi līdzīgu karavīru skaitu kā PSRS-afgāņu kara laikā. Tiek uzskatīts, ka nepilnos 10 gados Afganistānā gāja bojā aptuveni 15 tūkstoši padomju karavīru.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.