Ukraina vienojusies ar Slovākiju par astoņu pašgājēja artilērijas iekārtu "Zuzana 2" piegādi, vēsta aģentūra UNIAN.
"Esmu priecīgs apstiprināt, ka ir parakstīts līgums par haubicēm "Zuzana 2" Ukrainai – astoņas vienības tiks piegādātas Ukrainai. Paldies Ukrainas aizsardzības ministram Oleksijasm Rezņikovam par personīgu iesaisti," tviterī ierakstījis Slovākijas aizsardzības ministrs Jaroslavs Nadjs.
Par to, ka notiek sarunas ar Ukrainu par pašgājējhaubiču "Zuzana 2" pārdošanu, Slovākijas ministrs paziņoja jau aprīļa sākuma, atgādina UNIAN. Iepriekš Slovākija Ukrainai bez maksas piegādāja pretgaisa aizsardzības sistēmas S-300.
"Zuzana" ir 155 milimetru artilērijas iekārta uz mobilās riteņu platformas ("Tatra" 8x8), ko Slovākija bruņojumā ieviesa 1998. gadā. Savukārt jaunākā versija "Zuzana 2" ir pavisam "svaiga" – izmēģinājumi noslēdzās 2009. gadā un valdība pasūtīja 25 vienības ar piegādi 2021. un 2022. gadā.
"Zuzana" ir Čehoslovākijas perioda artilērijas iekārtas "Dana" jaunāka versija, kas pielāgota NATO munīcijas standartam un spēj šaut līdz aptuveni 40 kilometrus tāliem mērķiem.
"Zuzana" artilērijas iekārtas maija beigās piedalījās militārajās mācībās Latvijā, kuras vēroja arī "Delfi".
Ar modernu ieroču piegādēm Ukrainai nodarbojas arī citas valstis. Vācija ir paziņojusi, ka piegādās pretgaisa aizsardzības sistēmas IRIS- T.
Savukārt Lielbritānija paziņoja, ka nosūtīs ukraiņiem amerikāņu ražojuma daudzstobru reaktīvās raķešu sistēmas M270, bet amerikāņu jaunajā palīdzības pakā ir iekļautas četras HIMARS sistēmas.
ASV jaunajā palīdzības paketē Ukrainai ietilpst arī pretartilērijas radari, gaisa telpas novērošanas radari, prettanku raķetes "Javelin", 155 mm artilērijas lādiņi, Mi-17 helikopteri, taktiskie transportlīdzekļi, rezerves daļas un aprīkojums.
Smagākās kaujas pašlaik notiek Ukrainas austrumos ap Severodonecku, kur okupanti koncentrējuši milzīgus spēkus un nomāc ukraiņu aizsardzību ar masīvām artilērijas apšaudēm.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
