Igaunijā sācies laiks ar valdību bez koalīcijas, kas nozīmē, ka valdības koalīcija ir izjukusi, bet valdība turpina funkcionēt, ceturtdien iekšpolitisko situāciju komentēja Igaunijas prezidents Alars Kariss.
Kariss teica, ka portāls "Delfi" atgādinājis viņa 24. februārī Igaunijas Neatkarības dienas runā sacīto, ka "politiķa galvenajam kapitālam jābūt ticamībai, uzticamībai, zināšanām", un jautājis, kā Igaunijas valdībai un parlamentam sokas ar šī kapitāla izpildi.
Pēc tā šķiet lieki atminēties abu valdību veidojošo partiju cīņu par bērna un ģimenes pabalstu celšanu," žurnālistiem sacīja Kariss.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka šobrīd nav īstais laiks vainīgo meklēšanai, jo ģeopolitiskās situācijas, drošības situācijas un enerģētiskā situācijas problēmu risināšanai Igaunijai ir nepieciešama lemt spējīga valdība. Kariss norādīja, ka trīs līdz četru mēnešu laikā gaidāma sociāli ekonomisko problēmu saasināšanās, kad energoresursu sadārdzinājums apgrūtinās cilvēku spējas apmaksāt ikdienas rēķinu, tādēļ gan valdībai, gan parlamentam ir daudz darāmā.
Igaunijas prezidents stāstīja, ka pēdējo dienu laikā ir runājis ar parlamentā pārstāvētajām partijām un saņēmis apliecinājumu, ka tās saprot situācijas nopietnību.
Vietu sadalījums parlamentā nozīmē, ka koalīciju var izveidot gan Reformu partija, gan Centra partija. Kariss pieļāva, ka abas koalīcijas partneres vēl var atrast veidu, kā turpināt sadarbību.
Arī Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa intervijā Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR nenoliedza, ka pastāv iespējas veidot jaunu valdības koalīciju, jo pašlaik esošā nedarbojas.
Trešdien Igaunijas parlaments pirmajā lasījumā noraidīja valdības ierosināto likumprojektu par bērnudārzu un bērnu aprūpes sistēmas modernizēšanu.
42 Igaunijas parlamenta deputāti atbalstīja opozīcijā esošās Konservatīvās tautas partijas (EKRE) ierosinājumu noraidīt likumprojektu, bet 34 bija pret EKRE ierosinājumu. Igaunijas parlamentā ir 101 deputāts.
Reformu partija ierosinājusi 2000 grozījumus likumprojektam par Ģimenes pabalstu likuma grozīšanu, kas praktiski nozīmē, ka tā izskatīšana parlamentā ir paralizēta.
12. maijā opozīcijas partijas kopā ar Centra partiju iesniedza likuma grozījumus, kas paredz pabalstu celšanu ģimenēm ar trim un vairāk bērniem, kā arī ģimenes pabalsta indeksācijas ieviešanu.
Reformu partija uzstāj, ka iebilst pret grozījumiem, jo to ieviešanai no valsts budžeta būtu nepieciešami 300 miljoni eiro gadā, bet likumprojekta virzītāji nav norādījuši, kur šādus līdzekļus iegūt.
Maija vidū Igaunijas parlaments, atbalstot valsts papildbudžetu, izteica arī uzticību valdībai. Tomēr jau ilgāku laiku koalīcijā valda nesaskaņas un laiku pa laikam uzvirmo bažas par valdības krišanu.
Reformu partijas un Centra partijas valdība Igaunijā tika izveidota pagājušā gada janvārī.
Pirms tam valdības koalīciju Igaunijā veidoja Centra partija, EKRE un partija "Tēvzeme".
Šī koalīcija izjuka, kad Centra partijas priekšsēdētājs Jiri Ratass atkāpās no premjerministra amata, jo prokuratūra viņa vadītajai partijai noteica aizdomās turamā statusu krimināllietā par ziedojumiem partijai apmaiņā pret to, ka valsts kredītu un eksporta garantiju aģentūra "Kredex" piešķīra aizdevumu ar atvieglotiem nosacījumiem nekustamā īpašuma attīstīšanas uzņēmumam "Porto Franco".
Igaunijas parlamentā, kurā ir 101 deputāts, liberālajai Reformu partijai ir 34 vietas, Centra partijai - 25 vietas, labēji populistiskajai Konservatīvajai tautas partijai - 19 vietas, nacionālkonservatīvajai partijai "Tēvzeme" - 12 vietas un Sociāldemokrātiskajai partijai - 10 vietas un viens deputāts ir neatkarīgs.
Nākamās parlamenta vēlēšanas Igaunijā gaidāmas martā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
