Pagājušajā nedēļā Krievijas iebrukums Ukrainā sasniedza savu 100. dienu. Ierasti pēc šīs psiholoģiskās robežas sasniegšanas tiek vērtētas notikušo pārmaiņu sekas un novērtēti svarīgākie notikumi. Taču attiecībā uz iebrukumu Ukrainā Kremļa administrācija ir devusi rīkojumu valsts mediju redakcijām neakcentēt kara ieilgšanas faktu, vēsta portāls "Meduza".
Kremļa administrācija "lūgumu" neakcentēt ieilgušo iebrukumu un "netiražēt tēmu par 100 dienu ilgo speciālo operāciju" valsts kontrolēto mediju redakcijām izplatījusi neilgi pirm 3. jūnija, kad ofensīva sasniedza simto dienu, ziņo "Meduza". Tas tiekot darīts ar nolūku, lai Krievijas lasītāji un skatītāji mazāk aizdomātos par to, ka vairāk nekā trīs mēnešu laikā Krievijai nav izdevies gūt ievērojamus panākumus Ukrainas pakļaušanā.
Par to "Meduza" saņēmusi informāciju no vairākiem avotiem kādā valsts medijā, Maskavas domē, valdību atbalstošā izdevumā un Prezidenta administrācijā.
Pārlūkojot Krievijas galveno ziņu kanālus saturu, medijs secina, ka Kremļa norādes ir ievērotas. Simt dienu laika atskaiti izvairījušies minēt mediji "Komsomoļskaja pravda" un "Moskovskij komsomoļec", valsts informācijas aģentūra TASS, TV kanāls "Rossija-1" un RT krievu valodas kanāls, kā arī aģentūra "RIA Novosti".
"Uzmanības pievēršana ar karu saistītiem datumiem var likt Krievijas iedzīvotājiem aizdomāties par iebrukuma mērķiem un panākumiem. Kremlī negrib atgādināt, ka iebrukums ilgst vairāk nekā trīs mēnešus," "Meduza" atklāja Prezidenta administrācijai tuvs avots, vienlaikus norādot, ka tik un tā daudzi Krievijas iedzīvotāji ir pamanījuši, ka "specoperācija" ir ieilgusi.
"Kad runā par apaļiem datumiem, vienmēr rodas jautājumi: bet ko ir izdevies sasniegt? Tā tas bija padomju laikos, kad bija piecgades plāni ar noteiktiem mērķiem. Tagad sanāk, ka īsti nav ko prezentēt. Var teikt, ka ir ieņemtas atsevišķas apdzīvotās vietas, bet to nosaukumi cilvēkiem neko neizsaka. Tas ir daudz vai maz? Specoperācijas mērķi ir vai nav izpildīt?" spriež "Meduza" avots.
Socioloģijas pētījumu kompānija "Russian Field" laikā no 23. maijam līdz 26. maijam veica pētījumu, kurā ir noskaidrots, ka 39% no Krievijas iedzīvotāju ir noguruši no ziņām par karu.
"Par kara mērķiem, izņemot Ukrainas "demilitarizāciju" un "denacifikāciju", līdz šim tā arī nekas nav skaidrs. Cilvēki šos jēdzienus neizprot, bet redz, ka kaujas darbības turpinās jau ilgāku laiku. Līdz specoperācijai viņiem tika skaidrots, ka Ukraina ir vāja valsts. Tomēr tagad izrādās, ka ātri uzvarēt to neizdodas," atklāja Kremlim tuvs avots.
Kremļa saimnieka Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs nepiekrita uzstādījumam, ka "specoperācija" ir ieilgusi. "Šāda veida operācijām nevar būt stingri noteikts laika rāmis," viņš atbildēja uz "Meduza" jautājumu. Savukārt uz jautājumu par Kremļa norādījumiem šīs tēmas aprakstīšanai plašsaziņas līdzekļos Peskovs neatbildēja.
Krievijas pilna mēroga iebrukuma trešā mēneša beigās Krievijas propagandas kanālos arvien biežāk novērota retorika, ka "Krievija patiesībā nekaro ar Ukrainu, bet gan ar NATO un Rietumiem", norāda "Meduza".
Piemēram, propagandiste Olga Skabajeva TV kanāla "Rossija-1" ēterā maija beigās teica: "Varbūt ir pienācis laiks atzīt, iespējams, ka specoperācija Ukrainā ir beigusies tādā ziņā, ka ir sācies visīstākais karš, turklāt Trešais pasaules karš. Mēs esam spiesti nodarboties ne tikai ar Ukrainas, bet visas Ziemeļatlantijas alianses demilitarizāciju."
Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs iepriekš ir paudis, ka Krievija "nedzenas" pēc noteiktiem "specoperācijas" pabeigšanas termiņiem. Savukārt Drošības padomes zinātniskajā sēdē 17. maijā viņš sacīja "ka amerikāņu un viņu satelītu izvērstā globālā anti-krieviskā kampaņa uzskatāmi pierāda, ka Ukraina ir tikai aizsegs nepasludinātam karam pret Krieviju". Viņš lūdza padomi "novērtēt šī kara parametrus, pazīmes un raksturojošās īpatnības, salīdzinot tās ar Auksto karu".
Par "totālu hibrīdkaru" iepriekš ir izteicies arī Krievijas Ārlietu minists Sergejs Lavrovs.
"Meduza" tuvs avots atklāja, ka krieviem naratīvs par Krievijas un Rietumu pretrunām ir saprotamāks. To apliecina atvērto jautājumu socioloģiskās aptaujas. Viskrievijas Sabiedriskās domas izpētes centrs (VSDIC) 30. maijā publicēja pētījumu, kurā 40% krievu respondenti bija atbildējuši, ka "specoperācijas" mērķis ir neļaut NATO izvietot savas militārās bāzes Ukrainā.
"Ja runa ir par karu ar visu NATO – ļoti spēcīgu pretinieku, nevis Ukrainu, tad iedzīvotājiem ir skaidrs, ka ātra uzvara nav gaidāma," atklāja Kremlim tuvu stāvoša persona.
Šobrīd nav pieejami neatkarīgi dati, kas skaidri apliecinātu to, vai Krievijas iedzīvotāji atbalsta atklātu konfliktu ar Ukrainu (vai kopumā ar visiem Rietumiem). Kopš 24. februāra Krievijas iebrukuma Ukrainā ir publicētas dažādas socioloģiskās aptaujas, bet to ticamība propagandas, cenzūras un represiju apstākļos ir apšaubāma, norāda "Meduza".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
