MISC 2.0 - 13932
Foto: AFP/Scanpix/LETA
Šī gada 24. februāra rītā Vladimirs Putins uzsāka pilna mēroga brutālu iebrukumu Ukrainā. Karā, kurš Ukrainu skar jau no 2014.gada, okupanti veikuši arī kara noziegumus, kuru skaits tikai palielinās. Šis iebrukums ne tikai vēlreiz apstiprināja Krievijas kā agresora lomu pasaulē, bet arī izgaismoja Rietumu atkarību no šīs autokrātiskās valsts energoresursiem un Eiropas Savienības (ES) ievainojamību enerģētikas jomā. Kļuva skaidrs, ka finansiāli sadarbojoties ar Krieviju, tiek sponsorēta tās vadītās kara mašīnas darbība.

ES importē 53% no tās patērētajiem energoresursiem. No Krievijas tiek importēta trešdaļa patērētās naftas, 39 % gāzes un 29 % cietā kurināmā. Savukārt sešas ES valstis ir pilnībā atkarīgas no Krievijas naftas, jo tā ir vienīgais naftas piegādātājs šajās valstīs. Eksperti un politiķi atzīst, ka valstu atkarība no Krievijas enerģētikas jomā bija jārisina jau vairākus gadus iepriekš, kad Krievija veica Krimas aneksiju, tomēr šobrīd Ukrainā notiekošais mudinājis valstis domāt par jaunas enerģētikas politikas veidošanu.

Eiropas Parlamenta deputāti pauž ideju, ka viens no veidiem, kā mazināt atkarību no Krievijas energoresursiem ir Eiropas klimata neitralitātes ieceru realizēšana. Tā būtu iespējams īstenot divus mērķus vienlaicīgi – apturēt Putina agresiju un padarīt Eiropu videi draudzīgāku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!