Viens no iemesliem, kāpēc Vācijas valdība nevēlas Ukrainai nodot savus tankus, ir Berlīnes bažas, ka vācu tehnika varētu tikt izmantota uzbrukumiem Krievijas teritorijā, atsaucoties uz valdībai pietuvinātiem avotiem, vēsta vācu medijs "Spiegel".
Berlīne esot nobažījusies, ka Ukraina pēc dažām lielām uzvarām kaujas laukā var "kļūt pašpārliecināta" un "eiforijā" ielauzties agresorvalsts teritorijā, raksta medijs.
Vēl viens iemesls esot "zināma Berlīnes neuzticēšanās Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim".
Turklāt, kā apgalvo "Spiegel" avots, Vācija pat hipotētiski neapsverot tanku piegādi Ukrainai. Starp Vāciju, Lielbritāniju un Franciju pastāvot vienprātība "tanku embargo" jautājumā.
Izdevums "Bild" iepriekš citēja Vācijas ekonomikas un klimata aizsardzības ministrs Robertu Habeku, kurš skaidroja, ka Berlīne ir piesardzīga ar smago ieroču atbalstu Ukrainai, jo nevēlas izprovocēt tiešu konfrontāciju ar Krieviju un Trešo pasaules karu.
Vācu izdevums "Welt" iepriekš publicēja dokumentus, kuros ir norādīts, ka Vācijas kanclers Olafs Šolcs ir atteicies piegādāt Ukrainai smago bruņojumu – tankus un bruņutransportierus, atsaucoties uz vienošanos ar NATO sabiedrotajiem. Kopš marta beigām Vācija nav piegādājusi Ukrainai arī vieglo bruņojumu, ziņo aģrentūra UNIAN.
Maija vidū Vācija piegādāja Ukrainai 3000 prettanku mīnas un 1600 specializētās prettanku virzienmīnas.
Aprīļa vidū Ukraina no Vācijas saņēma tikai ložmetēju rezerves daļas, detonatorus, degauklas, radiostacijas, rokas granātas, sprāgstvielu lādiņus un mīnas.
Pēdējā pretgaisa un prettanku ieroču piegāde no Vācijas ir notikusi pirms vairāk nekā diviem mēnešiem – 25. martā. Tajā tika iekļautas 2000 "Panzerfaust 3" raķetes un 1500 "Strela" pretgaisa raķetes, iepriekš infomēja Ukrainas puse.
Savukārt trešdien Vācijas kanclers Olafs Šolcs paziņoja, ka Berlīne nodos Kijivai savas modernākās pretgaisa aizsardzības raķetes IRIS-T.
Atbildot kritiķiem, kuri Berlīnei pārmet nepietiekamu palīdzēšanu Ukrainai, Šolcs pasvītroja, ka valdība uz Krievijas iebrukumu Ukrainā ir reaģējusi ar "masīvām politikas izmaiņām", atsakoties no tradicionālās nostājas nesūtīt bruņojumu uz konflikta zonām.
Ukraina lūgumus pēc smagajiem ieročiem ir intensificējusi pēdējās nedēļās, Maskavai koncentrējot savu militāro jaudu pret valsts austrumiem.
Ar modernu ieroču piegādēm Ukrainai nodarbojas arī citas valstis. Lielbritānija paziņoja, ka nosūtīs ukraiņiem amerikāņu ražojuma daudzstobru reaktīvās raķešu sistēmas M270, bet amerikāņu jaunajā palīdzības pakā ir iekļautas četras HIMARS sistēmas.
ASV jaunajā palīdzības paketē Ukrainai ietilpst arī pretartilērijas radari, gaisa telpas novērošanas radari, prettanku raķetes "Javelin", 155 mm artilērijas lādiņi, Mi-17 helikopteri, taktiskie transportlīdzekļi, rezerves daļas un aprīkojums.
Smagākās kaujas pašlaik notiek Ukrainas austrumos ap Severodonecku, kur okupanti koncentrējuši milzīgus spēkus un nomāc ukraiņu aizsardzību ar masīvām artilērijas apšaudēm.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
