Karš Ukrainā licis Bosnijas serbu nacionālistiem atlikt plānus atsaukt savu reģionu no dalības Bosnijas un Hercegovinas nacionālajās institūcijās, sacījis Bosnijas serbu līderis Milorads Dodiks, kuru citē portāls "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" (RFE/RL).
Dodiks izraisīja Bosnijas lielāko politisko krīzi kopš deviņdesmito gadu kara beigām, kad pagājušā gada nogalē paziņoja, ka Serbu Republika izstāsies no Rietumbalkānu valsts apvienotās militārās, augstākās tiesu iestādes un nodokļu administrācijas institūcijām.
Serbu Republikas parlaments decembrī nobalsoja par darba sākšanu pie juridiski nesaistoša priekšlikuma, kura mērķis bija sākt procesu par izstāšanos no valsts centrālajām institūcijām. Dodiks bija teicis, ka tas tiks ieviests līdz termiņam, kas beidzas šonedēļ.
Šis plāns netika atcelts, bet tikai atlikts uz sešiem mēnešiem, lai izvairītos no "Serbu Republikas ģeopolitiskā stāvokļa turpmākas sarežģīšanas komplicētos ģeopolitiskos apstākļos", teikts vienā no Serbu Republikas parlamenta pieņemtajiem secinājumiem. "Tāpēc mēs apturējām savu secinājumu realizēšanu saistībā ar [Bosnijas serbu vienības izstāšanos no] valsts varas iestādēm," sacīja Dodiks.
Dodiks norādīja, ka Bosnijas serbu vienība vēlas "saglabāt neitralitāti" attiecībā uz Krieviju un Ukrainu, un ir pret sankciju ieviešanu Maskavai.
Mūsdienu Bosnija un Hercegovina dzima pēc ārkārtīgi postošajiem kariem, kas bijušās Dienvidslāvijas teritorijā plosījās 20. gadsimta 90. gados. Bosniju šis bruņotais konflikts skāra vissmagāk – galvaspilsēta Sarajeva nepilnus četrus gadus atradās serbu spēku ielenkumā, tika pieredzētas vairākas zvērības, tostarp Srebreņicas genocīds, un kopumā dzīvību zaudēja aptuveni 100 000 cilvēku.
Karu etniski dažādajā Bosnijā noslēdza 1995. gadā parakstītais Deitonas miera līgums. Vienošanās valsti sadalīja divos autonomos reģionos jeb vienībās – Bosnijas un Hercegovinas federācijā un Bosnijas Serbu Republikā. Bosnijas federācijā lielākoties dzīvo bosnieši (Bosnijas musulmaņi) un horvāti, kamēr Serbu Republikā galvenokārt uzturas serbi.
Pēckara Bosnijā tika izveidota un joprojām darbojas, iespējams, pati sarežģītākā valsts pārvaldes sistēma visā pasaulē. Valstī ir trīspusēja prezidentūra, kuras pārziņā ir ārlietas, diplomātiskās un militārās lietas, kā arī valsts līmeņa institūciju budžets. Katrs no rotējošās prezidentūras locekļiem pārstāv savu etnisko grupu – viens no viņiem ir Bosnijas musulmanis, otrs ir horvāts, trešais – serbs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
