Krievijas karaspēks turpina uzbrukt Ukrainas armijas pozīcijām Severodoneckā, vienlaikus cenšoties apiet ukraiņu pozīcijas šajā zonā, lai izvairītos no Siverskijdonecas upes forsēšanas, norāda ASV domnīca "Kara studiju institūts" (ISW).
Krievi turpina operācijas Svjatohirskas rajonā un uz rietumiem no Limanas, lai savienotos ar spēkiem Izjumas dienvidaustrumos un virzītos uz Slovjansku, norāda domnīca.
Tikmēr Ukrainas armija turpina Severodoneckas aizsardzību un, visticamāk, koncentrēsies uz smagu postījumu nodarīšanu Krievijas karaspēkam, nevis mēģinās noturēt visu pilsētu, prognozē ISW.
Krievijas karaspēks turpina apšaudes ar daudzstobru reaktīvajām uguns sistēmām un veic izlūkošanu Mikolajivas apgabalā, kā arī aktivizējis operācijas Hersonas apgabalā, reaģējot uz nesenajiem Ukrainas pretuzbrukumiem.
Krievi, iespējams, cenšas pastiprināt kontroli pār šoseju T0812, kas iet caur Orihivskas un Vasiļivskas rajoniem, lai atbalstītu savas operācijas Zaporižjas apgabala ziemeļaustrumos, un tāpēc uz turieni pārsviesti 30 tanki T-62.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien paziņojis, ka cīņa par Severodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.
"Daudzos aspektos tur tiek izlemts Donbasa liktenis," paziņoja Zelenskis.
Prezidents apgalvoja, ka Ukrainas armija cīņā par Severodonecku krieviem nodara lielus zaudējumus.
Taču Ukrainas armija ir atspiesta atpakaļ uz Severodoneckas piepilsētām, ziņo Luhanskas apgabala militārās administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs.
Haidajs pavēstījis, ka Ukrainas armijas īpašie spēki atvilkti pēc tam, kad krievi sākuši visu nolīdzināt līdz ar zemi ar aviāciju un artilēriju.
"Mūsējie tagad atkal kontrolē tikai priekšpilsētas," vietējiem medijiem sacīja Haidajs. "Bet cīņas joprojām turpinās, mūsējie aizstāv Severodonecku."
"Nevar teikt, ka krievi pilnībā kontrolē pilsētu," viņš piebilda.
Saskaņā ar Haidaja sacīto, Severodoneckā un blakus esošajā Lisičanskā palikuši aptuveni 15 000 civiliedzīvotāju.
Iedzīvotāji atgriežas Ukrainā
Pēdējās nedēļas laikā ir vērojama tendence, ka Ukrainā atgriežas vairāk tās pilsoņu, nekā izbrauc no valsts, televīzijā paziņoja Ukrainas Nacionālās gvardes pārstāvis Ruslans Muzičuks.
Viņš izskaidroja šo tendenci ar drošības situācijas uzlabošanos atbrīvotajās teritorijās, turklāt daļa ukraiņu arī nav plānojuši ilgi uzturēties ārvalstīs.
"Tagad vairākums šo pilsoņu [,kas aizbrauca pēc Krievijas iebrukuma sākuma,] atgriežas. Un tas notiek arī tāpēc, ka ne visiem pilsoņiem bija mērķis izbraukt no Ukrainas uz ilgu laiku. Un daudzās atbrīvotajās apdzīvotajās vietās jau patrulē gan policija, gan Ukrainas Nacionālā gvarde, un pilnā apjomā strādā pilsētu administrācijas un valsts kara administrācijas," sacīja Muzičuks.
Kā iemeslus, kas pamudina ukraiņus atgriezties, viņš nosauca arī to, ka Ukrainā viņiem palicis darbs, īpašums un ģimene.
"Tāpēc ir šāda tendence. Un, protams, tā ir laba zīme Ukrainai, jo (..) valstij ļoti aktuāli ir ekonomikas atjaunošanas jautājumi un nelielās uzņēmējdarbības pakalpojumu attīstības jautājumi," atzīmēja Nacionālās gvardes pārstāvis.
Saskaņā ar jaunākajiem ANO datiem, no Ukrainas kara dēļ uz ārvalstīm ir izbraukuši gandrīz 7 miljoni cilvēku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
