Pirmās Vācijas apsolītā smagā bruņojuma piegādes, galvenokārt pretgaisa aizsardzības sistēmas IRIS-T un reaktīvās zalvju artilērijas sistēmas (MLRS) "Mars II", Ukrainā varētu nonākt ne agrāk par novembri vai decembri, raksta medijs "Business Insider".
"Business Insider" vēsta, ka ar abu šo ieroču sistēmu piegādēm ir problēmas. Vācijas kanclera Olafa Šolca paziņojums par lēmumu Ukrainai piegādāt IRIS-T raķešu sistēmas bijis pārsteigums tostarp Ēģiptei, kura pasūtījusi šādus ieročus, taču tagad vienu no iekārtām var nesaņemt. Tomēr jebkurā gadījumā iekārta nebūs gatava lietošanai ātrāk par novembri vai decembri, atklājis medija avots Vācijas valdības aprindās.
Ar MLRS sistēmām "Mars II" situācija neesot labāka. Izrādās, ka vāciešiem nemaz neesot programmatūras, lai izmantotu britu un amerikāņu raķetes, taču tieši tās saņēmusi Ukraina. Ķibeles novēršana varētu prasīt mēnešus, skaidro avots.
IRIS-T un "Mars-II" tiek raksturotas kā sistēmas, kas Ukrainai sniegtu reālu labumu cīņā pret okupantiem. Taču, ja ukraiņi tās varētu saņemt tikai vēlu rudenī vai ziemā, tas rada problēmas, jo daudzi eksperti paredz, ka izšķirošs mēnesis karā būs augusts, skaidro medijs.
Iepriekš vācu medijs "Spiegel" ziņoja, ka Berlīne atturas piegādāt Ukrainai modernus tankus, jo baidās, ka ukraiņi "eiforijā" ar tiem varētu iebrukt Krievijā.
Izdevums "Bild" citēja Vācijas ekonomikas un klimata aizsardzības ministrs Robertu Habeku, kurš skaidroja, ka Berlīne ir piesardzīga ar smago ieroču atbalstu Ukrainai, jo nevēlas izprovocēt tiešu konfrontāciju ar Krieviju un Trešo pasaules karu.
Vācu izdevums "Welt" publicēja dokumentus, kuros ir norādīts, ka Vācijas kanclers Olafs Šolcs ir atteicies piegādāt Ukrainai smago bruņojumu – tankus un bruņutransportierus, atsaucoties uz vienošanos ar NATO sabiedrotajiem.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
