Eiropas Parlaments (EP) 8. maijā apstiprināja ieteikumus Eiropas Savienības dalībvalstīm un ārpolitikas vadītājam Žuzepam Borelam, kuros EP deputāti aicina nekavējoties nodrošināt Ukrainu ar ieročiem atbilstoši tās iestāžu paustajām vajadzībām, kā arī piešķirt Ukrainai ES dalībvalsts statusu, portālu “Delfi” informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.
Reaģējot uz Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienībai ir strauji jāīsteno Versaļas deklarācija, veicot būtiskas izmaiņas ES ārpolitikā, drošības un aizsardzības politikā. Paustajos ieteikumos EP deputāti izklāsta ES ārpolitikas, drošības un aizsardzības politikas nākotni, ņemot vērā ilgstošās ģeopolitiskās sekas, ko radīs Krievijas iebrukums Ukrainā.
"Reaģējot uz Krievijas Federācijas neizprovocēto un nepamatoto militāro agresiju pret Ukrainu, Eiropas Savienībai ir jārīkojas stratēģiski. Mums 2022. gadā ir jāsper būtiski soļi, lai stiprinātu mūsu ārpolitiku, drošības un aizsardzības politiku, īstenojot pasākumus, kas izklāstīti "stratēģiskajā kompasā". (..) Mums ir vajadzīga reāla politiskā griba ārpolitikas lēmumu pieņemšanā pāriet uz kvalificētu balsu vairākumu. Tas palielinās ES ārpolitikas un drošības politikas efektivitāti," sacīja ziņotājs un EP Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Deivids Makalisters.
"Mums ir jāraugās uz faktiem, kas izriet no Krievijas iebrukuma Ukrainā: Eiropas drošība ir apdraudēta, un ir sācies jauns ģeopolitisks laikmets. Mums ir jārīkojas tagad un ātri: jāveido ātrās reaģēšanas spējas, jāstiprina aizsardzība, jāpaātrina militārā mobilitāte. Straujāk jāpiegādā militārais aprīkojums Ukrainas atbalstam, un jāpapildina izsīkušie militārā aprīkojuma krājumi, ko dalībvalstis ir nodevušas Ukrainai, koordinējot mūsu ieguldījumus, palielinot Eiropas Aizsardzības fonda un Eiropas Miera mehānisma budžetus un uzsākot kopīgus iepirkumus. Uz spēles ir likta mūsu un mūsu kontinenta drošība," sacīja ziņotāja un Drošības un aizsardzības apakškomitejas priekšsēdētāja Natalī Loazo.
Ieteikumos EP deputāti aicina nekavējoties nodrošināt Ukrainu ar ieročiem, jo īpaši ar Eiropas Miera mehānisma starpniecību. Turklāt deputāti vēlas, lai Ukrainai tiktu piešķirts ES kandidātvalsts statuss, kas būtu skaidrs politisks solidaritātes signāls tās tautai. Visbeidzot, viņi arī atbalsta Ukrainā pastrādāto kara noziegumu izmeklēšanu, tostarp aicinot izveidot īpašu ANO tribunālu.
Atzīmējot, ka Krievijas iebrukums Ukrainā apdraud globālās daudzpusējās kārtības pamatus, Parlaments mudina stiprināt ES sadarbību ar līdzīgi domājošiem partneriem visā pasaulē, īpaši ar NATO sabiedrotajiem otrpus okeāna. Tas ir nepieciešams, lai saglabātu pēc iespējas lielāku vienotību uz noteikumiem balstītas starptautiskās kārtības aizsardzībā.
EP deputāti uzskata, ka ES stratēģiskajai autonomijai jābūt arī ES ārpolitikas, drošības un aizsardzības politikas galvenajam mērķim. Šāda autonomija ir būtiska, lai ES vajadzības gadījumā varētu ietekmēt starptautisko situāciju, arī rīkojoties viena pati
Lai nostiprinātu savu ietekmi, ES ir jākļūst vērienīgākai aizsardzības jomā un jāīsteno ierosinātais ātrās izvietošanas spēju instruments, uzskata EP deputāti. Turklāt Eiropas Savienībai vairāk jāiegulda, lai pielāgotos jaunajai drošības situācijai, tostarp stiprinot aizsardzību pret kiberuzbrukumiem un hibrīduzbrukumiem, ieviešot kvalificēta vairākuma balsojumus Padomē attiecībā uz noteiktiem ārpolitikas lēmumiem, tostarp attiecībā uz individuālo sankciju režīmiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
