Ukrainai okupēto teritoriju atbrīvošanai nepieciešamas 150-300 MLRS sistēmas

Podoļaks arī sacījis, ka frontes līnijā ik dienu krīt 100 līdz 200 ukraiņu karavīru, kas ir vairāk nekā tika aplēsts iepriekš. Vēl tikai ceturtdien Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs sacīja, ka Ukrainas armija frontes līnijā zaudē līdz 100 karavīriem dienā, bet līdz 500 tiek ievainoti.

Atšķirības kritušo skaitļos liecina par to, cik grūti iegūt precīzu informāciju no kaujas lauka.

Ukrainas karavīri tiek nemitīgi bombardēti, Krievijas karaspēkam cenšoties sagrābt savā kontrolē visu Donbasu.

"Krievijas spēki, izņemot kodolieročus, frontē izmantojuši teju visu, tai skaitā smago artilēriju, daudzstobru reaktīvo artilēriju un aviāciju," paziņoja Podoļaks.

Viņš Ukrainas vārdā atkārtoti aicināja Rietumus piegādāt Ukrainai vairāk ieroču, uzsverot, ka "pilnīgs paritātes trūkums" Krievijas un Ukrainas karaspēku bruņojumā ir iemesls, kādēļ Ukraina zaudē tik daudz karavīru.

"Es domāju, ka rietumvalstu valdībām trūkst izlūkošanas un pretizlūkošanas datu šajā jautājumā. Tām netraucētu skaidrāk saprast ieroču daudzumu, kurus lieto Krievija, tai skaitā reaktīvo zalvju uguns sistēmu daudzumu. Mums būs paritāte, kad mums būs 150 līdz 300 reaktīvās zalvju uguns sistēmas; tad mēs spēsim efektīvi atbrīvot mūsu teritoriju," atzīmēja Podoļaks.

Viņš uzsvēra, ka Ukrainas prasības nav kaut kādas iegribas, bet objektīva nepieciešamība.

Viņš sacīja, ka Kijiva labi saprot Rietumu partneru bažas par iespējamību, ka tiktu veikti triecieni Krievijas teritorijai no Ukrainas puses. "Tomēr tas nenotiks. Mēs vienkārši gribam aizsargāt mūsu valsti un aizdzīt no robežas Krievijas spēkus, kas ir ļoti agresīvi un karo cietsirdīgā, barbariskā veidā," paskaidroja Podoļaks.

Viņš arī konstatēja, ka "Krievija ir ekspansionistiska valsts, kurai nav cita savas eksistences redzējuma, kā vien uzbrukt citām valstīm". Ja paliks Krievijas okupētas teritorijas, tas ļaus šai valstij atjaunot konfliktu.

Podoļaks norādīja, ka miera sarunas varēs atsākties tikai tad, kad Krievija būs atkāpusies no teritorijām, kuras ieņēmusi kopš 24. februāra.

Ukrainas minimālais mērķis ir krievu atspiešana tur, kur tie atradās 23. februārī tieši pirms iebrukuma, un pēc tam var tikt atjaunotas miera sarunas, sacīja Podoļaks. Savukārt Ukrainas maksimālais mērķis ir kara karstās fāzes pabeigšana un pilnīga teritoriālās integritātes atjaunošana, viņš uzsvēra.

"Mēs būsim gatavi atgriezties pie sarunām, ja Krievijas Federācija pārtrauks ierosināt neadekvātas lietas un atgriezīsies pie realitātes," piebilda Podoļaks.

Skepse par Vācijas atbalstu

Runājot par smagā bruņjuma piegādēm, ukraiņu militārais eksperts Olehs Ždanovs paredz, ka Vācijas kanclers Olafs Šolcs turpinās Angelas Merkeles politiku un nesūtīs Ukrainai solītos ieročus.

Viņaprāt, Šolcs pieliks visas pūles, lai nepieļautu vācu ieroču nokļūšanu Ukrainā.

Ždanovs šādu viedokli paudis ceturtdienas vakarā intervijā Krievijas cilvēktiesību aktīvistam Markam Feiginam.

"Domāju, ka mēs diez vai saņemsim Vācijas piegādes. Visticamāk, tā ir paša Šolca politika. Un viņš varbūt to publiski neatzīs, bet slepus viņš turpina Merkeles politiku," intervijā sacīja Ždanovs.

"Nesen izdevums "Bild" faktiski tiešā veidā apsūdzēja Merkeli un Šolcu par Krievijas naudas atmazgāšanu. Tāpēc uzskatu, ka Šolcs darīs visu, lai ieroči nenokļūtu Ukrainā. Mums tas nebūs nāvējoši, bet sāpīgi gan," norādīja Ždanovs, piebilstot, ka tādā gadījumā Ukrainai nāksies kompensēt šos ieročus ar militāro palīdzību un piegādēm no citām Rietumu valstīm.

Viņš norādīja, ka Ukraina varētu aizstāt vācu ieročus ar amerikāņu ieročiem. Pēc viņa teiktā, tagad no Vācijas nāk tikai finansiāla palīdzība.

"Izņemot naudu, tagad nekas cits nepienāk. Ir kaut kāda humānā palīdzība," sacīja Ždanovs, piebilstot, ka Vācija it kā mēģina atpirkties ar naudu.

Vienlaikus viņš atzina, ka summas ir ievērojamas, bet uzsvēra, ka dažkārt Ukrainai ieroči ir vairāk nepieciešami nekā nauda.

Ždanovs atgādināja, ka Vācija solījusi pašgājējus zenītlielgabalus "Gepard", kas Ukrainai ir steidzami nepieciešami, jo Krievijas aviācija ļoti aktīvi apšauda Ukrainas armijas pozīcijas, taču šie ieroči vēl nav piegādāti.

Severodoneckas ieņemšanas termiņš atbīdās

Tajā pašā intervijā Ždanovs informēja, ka Krievija ir noteikusi savam karaspēkam jaunu termiņu, līdz kuram tam jāieņem Ukrainas Luhanskas apgabala Severodoneckas pilsēta.

"Lieta tāda, ka ir pienākusi informācija - jauns termiņš. Nu jau nevis 10. jūnijs, bet 22. jūnijs," sacīja Ždanovs.

Viņš arī informēja, ka uz Severodoneckas rajonu ir nosūtītas okupantu vienības, kas iepriekš karoja Zaporižjas virzienā pie Melitopoles pilsētas.

"Es pieņemu, ka viņi devās nevis uz Hersonu, bet uz Severodoneckas pusi. Jā, tas ir tālāk, nekā uz Hersonu. Bet lieta tāda, ka Hersonas virzienā nav jūtamas mūsu spēku virzības un mēs tur vienkārši paplašinām placdarmu, nerīkojam masīvus uzbrukumus. Mēs vienkārši uzbrūkam atsevišķos iecirkņos. Bet Severodoneckas virzienu viņi (krievi), visticamāk, pastiprinās un tagad šī pauze var nedaudz ieilgt, tā var pārvērsties par karaspēka pārgrupēšanu," atzīmēja eksperts.

Viņš arī pavēstīja, ka operāciju Severodoneckas ieņemšanai vadīs Krievijas bruņoto spēku ģenerālpulkvedis Genadijs Židko, bet Krievijas karaspēku Ukrainā turpina vadīt ģenerālis Aleksandrs Dvorņikovs. Židko tāpat kā Dvorņikovs ir guvis lielu militāru pieredzi Sīrijā.

Krievijas kritušie

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši aptuveni 31 900 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 1409 tankus, 3450 bruņutransportierus, 712 lielgabalus, 222 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 97 zenītartilērijas iekārtas, 212 lidmašīnas, 178 helikopterus, 572 bezpilota lidaparātus, 125 spārnotās raķetes, 2438 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas un 54 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.